Premjera Valda Dombrovska paziņojums par demisiju un valdības krišanu ne tikai sabiedrībai, bet arī daudziem politiķiem ir nācis kā pērkons no skaidrām debesīm.
Apliecina politisko atbildībuŠādā situācijā, protams, pirmais jautājums, kas prasa atbildi, ir, kas bijis par iemeslu tik pēkšņam lēmumam. Pats V. Dombrovskis tūlīt pēc sarunas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu preses brīfingā žurnālistiem paskaidroja, ka uzņemas politisko atbildību par Zolitūdē notikušo traģēdiju un uzskata, ka ir vajadzīga valdība ar Saeimas vairākuma atbildību, kura spēj risināt pašreizējo situāciju. Savukārt valdības vadītājam ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek valstī kopumā. Nekādu sīkāku informāciju no premjera žurnālistei Ilzei Naglai neizdevās uzzināt arī trešdien televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda”. Uz jautājumu, vai premjers lēmumu par demisiju pieņēmis sarunas laikā ar prezidentu, V. Dombrovskis atbildēja, ka ar Valsts prezidentu viņam bijusi pusotras stundas gara cilvēciska saruna. Tādēļ sabiedrībai jāsamierinās tikai ar vairāku politiķu un politologu minējumiem un pieļāvumiem.
Iespējami ir trīs iemesliTradicionāli valstsvīri demisiju piesaka triju iemeslu dēļ – pārliecības vadīti, politiskā izdevīguma dēļ un pakļaujoties spiedienam. Ļoti gribas ticēt, ka premjers par demisiju izšķīries pārliecības vadīts. Tā uzskata arī daļa politiskās elites pārstāvju, izsakot cieņu premjeram par tādu rīcību. Arī uz jautājumu, kādēļ valdības vadītājs to darījis sešas dienas pēc lielveikala sabrukšanas Zolitūdē, var atrast atbildi. Šajā laikā masu mediju veiktajos pētījumos un intervijās ar dažādu jomu pārstāvjiem aizvien vairāk izgaismojās tas, ka lielveikala sabrukšana nav atsevišķs un nejaušs negadījums, bet rezultāts visai pārvaldes, ierēdniecības un nozaru darba sistēmai, ko saēdusi korupcija un alkatība. Tieši tādēļ tagad sabiedrība prasa ne tikai vainīgo atrašanu veikala sabrukšanā un viņu sodīšanu, bet būtiskas reformas visā valstī, lai šādas traģēdijas neatkārtotos un dzīvi tiešām varētu iedalīt divās daļās – pirms un pēc traģēdijas. Dusmas par līdzšinējo pārvaldes sistēmu ir uzjundījuši arī bieži skandētie veiksmes stāsti, ar kuriem kā ar caurspīdīgu papīru ir mēģināts nosegt negācijas. Uz šī fona var izskaidrot premjera lēmumu demisionēt pēc pārliecības.
Tautu grūti pārliecinātDiemžēl Latvijas tauta no varas puses ir tik bieži mānīta, ka tai grūti noticēt politiķu godīgumam, un tam ir savs iemesls arī šoreiz. Kā var noprast no pašlaik izteiktajiem varas elites pārstāvju viedokļiem, nākamajā valdībā jaunas sejas diezin vai ieraudzīsim. Iespējama tikai pārgrupēšanās, kuras iznākumā valdībā var ieiet arī Zaļo un Zemnieku savienība. Zīmīgi, ka tagad tiek runāts par sarkano līniju noņemšanu, bet tas var nozīmēt, ka vismaz daļēji atjaunosies oligarhu ietekme. Un atkal tautai būs taisnība, ka pie varas būs tie paši vēži, tikai salikti citās kulītēs. Turklāt arī pēc premjera demisijas būtībā varas koridoros nekas vēl tik ātri nemainīsies, jo līdz jaunas valdības izveidošanai pie varas atradīsies līdzšinējā ar to pašu premjeru Dombrovski priekšgalā. Tikai ar augstāku reitingu, ko būs nodrošinājis paziņojums par atkāpšanos. Tas, nenoliedzami, var kalpot arī par bonusu Dombrovska iespējamai kandidēšanai Eiroparlamenta vēlēšanās.Savukārt, ja uz premjeru ir izdarīts spiediens, tad diezin vai vienkāršā tauta tā veicējus uzzinās. Viņus kārtējo reizi varēsim tikai minēt, redzot, ko Valsts prezidents nosauks par nākamo līderi, kam jāveido valdība. Tādu pieļāvumu nevar izslēgt, zinot, ka parasti pirms valstsvīru demisijām varas gaiteņos jau ir ieskicēts un pārrunāts nākamais valdības kabinets.Arī “Ziemeļlatvijas” aptaujātie Valkas iedzīvotāji ļoti uzmanīgi vērtē premjera atkāpšanos, izsakoties, ka gribot gan noticēt viņa patiesumam, bet Latvijā līdz šim piekoptā politika ir daudz ko iemācījusi.“Varbūt to var uztvert kā soli no politiķa, kurš apzinās, ka tuvojas vēlēšanas. Gribētos to visu uztvert ļoti cilvēciski, bet labi apzinos, ka politikā cilvēciskas attiecības nevalda. Politika ir ļoti nežēlīga spēle. Ja jārunā tikai par demisiju, tad uzskatu, ka tam, kurš to putru, kāda ir mūsu valstī, savārījis, tam to vajag arī izstrēbt,” saka Valkas ģimnāzijas skolotāja Vineta Skutāne. Savukārt Valkā dzīvojošais vēsturnieks Juris Pavlovičs domā, ka premjers kā cilvēks vienkārši ir pārstrādājies un noguris. “Viņam šī mūžīgā pretestība un skaidrošanās ar koalīcijas biedriem, šķiet, ir piegriezusies. Vai atkāpšanās pamatā ir kāds politisks motīvs, par to pašlaik grūti spriest. To varēs secināt pēc kāda mēneša,” spriež J. Pavlovičs. Katrā ziņā Latvijas atjaunotās brīvvalsts vēsturē premjera demisija ir pirmais gadījums, kad tik augsta valsts amatpersona uzņemas politisko atbildību. Arī tik liela traģēdija ir pirmā. Gribas ticēt, ka demisijas pamatā ir godīgums un patiess pārdzīvojums par notikušo. Ja tas tā ir, tad nākotnē mēs tiešām varam sagaidīt kādu patiesu, nevis mākslīgi uzpūstu veiksmes stāstu.
