Ja meklējat labu lauku saimnieci, tad uzrakstiet par Dainu Stīpnieci, viņa gandrīz 40 gadus pagastā dažādos godos galdus klājusi, “Ziemeļlatvijai” iesaka Variņu pagasta cilvēki. Tā bija gan, vēlāk apliecina Daina. “42 gadus esmu nostaigājusi pa pasauli. Jau kā bērns sāku iet līdzi mammai. Arī viņa godos bija saimniece,” tagad atceras sirmā kundze. Drīz viņa svinēs 70. dzimšanas dienu. Daina Stīpniece gatavojusi ēdienu kristību un kāzu mielastiem un bērēm Variņu un Palsmanes puses lauku mājās, klājusi banketu galdus savulaik slavenā kolhoza “Oktobris” viesiem. Daudzas gudrības pavārmākslā viņai nodeva mamma Elmīna (pasē rakstīts – Elmīra), Rankas mājturības skolas absolvente. Tagad Daina svinībās un bērēs galdus vairs neklāj. Katram cilvēkam vajadzētu saprast, kad laikus paiet malā, jo gadi ņem savu tiesu un no tiem izbēgt nevar, viņa apgalvo. Tomēr saviem bērniem un mazbērniem pensionāre joprojām gatavo ar prieku un mīlestību.Kad Dainas Līvānu mājiņā Variņos viesojas “Ziemeļlatvija”, virtuvē kaut kas ļoti kārdinoši smaržo, taču aromātu nevar atpazīt. Tikai tad, kad no pagalma ar pilnu bļodu rokās ienāk saimniece, vaininieces izrādās žāvētas kotletes, taisnā ceļā atnestas no pagalmā uzbūvētas žāvētavas. Turklāt šīs nav parastas kotletes, jo gaļas masai saimniece klāt piebērusi tējai izkaltētas kumelītes. Ķīselis pieneņu un zāles krāsāNezinātājs to neuzminētu. Kotletes ir pikantas, sātīgas, smaržīgas. Galvenais, lai gaļa būtu laba, citām saimniecēm iesaka Daina.Kotlešu masai viņa sajauc cūkas un liellopa gaļu, pieliek sarīvētu sīpolu, sāli, pāris saujas rīvmaizes, ķimenes un “krūzīti ontlīgas kumelītes – tās, kas tējai”. Kotletes liek žāvētavā un žāvē, līdz izveidojas brūna garoziņa.Daina virtuvē daudz ko dara pa savam. Piemēram, tradicionālos kartupeļus otrajam ēdienam dažreiz aizstāj ar vārītām cūku pupām vai pupu un burkānu sautējumu. Nebūt negaršo sliktāk kā burkānu un zaļo zirnīšu sautējums. Karstā vasaras laikā variniete iesaka pagatavot vienkāršu, bet atspirdzinošu un veselīgu dzērienu. Vakarā vajag saplūkt upeņu lapas (tikai ne zarus), pārliet tām vārītu ūdeni un turēt līdz rītam. Otrā dienā dzērienam nedaudz pieber citronskābi (to var aizstāt ar citrona sulu) un nedaudz cukuru. Tas jādara ar mēru, lai nenomāktu upeņu garšu. Dzērienu galdā pasniedz aukstu. Krūzē var iebērt ledus gabaliņus.Kad agrāk galdus klāja Dainas mamma, laukos populārākais saldais ēdiens bija buberts ar vaniļas mērci no lauku piena un lauku olām vai ar dzērveņu ķīseli. Vēlāk modē nāca dažādi krēmi. Tagad Daina savējos palutina ar žāvētu ābolu desertu, kas esot veclaiku ēdiens, saukts par ābolu stūķi.Žāvētus ābolus vāra, līdz tie mīksti, atdzesētus samaļ gaļas mašīnā vai sablenderē un pieliek kanēli. Ar mikseri stingrās putās saputo olu baltumus, kam pielikta ēdamkarote cukura. Olu baltumos iecilā samaltos ābolus, un tad masu kopā ar uzbriedinātu želatīnu iecilā saputotā putukrējumā. Arī ķīseli aizdaram Daina gatavo pa savam – spilgti dzeltenu un zaļu kā pienenes pavasara zālītē. Katlā ielej apelsīnu sulu no tetrapakas, piespiež klāt sulu no pāris apelsīniem un pielej ūdeni. Uzvāra, pieliek aukstā ūdenī izšķīdinātu kartupeļu cieti un izmaisa. Jau gatavā ķīselī ieber vārītas aprikozes, lielas, zaļas vīnogas un bumbieru gabaliņus. Katra saimniece ar augļu miksli var improvizēt, kā vēlas.Neaizmirstiet gruzdiņu zupu!Dainas bērniem un mazbērniem ļoti garšo kartupeļu un putraimu biezputra. Katlu izēdot tukšu. Savējiem galdā tiek celta arī mūsdienās piemirstā gruzdiņu zupa. Svaigu gaļu sagriež, apcep pannā brūnu un vāra katlā ar ūdeni. Pieliek uz pannas apceptus sīpolus, sagrieztus kartupeļus, sarīvētu burkānu un garšvielas. Burkānu nevajag pārforsēt, jo kartupelis ir dominējošais, iesaka variniete. Kad zupa gatava, pielej pienu un uzvāra. Pienu var aizstāt ar karoti svaiga krējuma. “Labs paēdiens! Ja klāt liks pienu, tad uz vēdera nebūs riepas,” smaida Daina.Viņa pieticīgi atrunājas, ka nav vienīgā virtuves mākslas lietpratēja Variņos, jo ciemā zinot 13 labas saimnieces, visas – ar diplomiem. Daina gan nav diplomēta pavāre un visas savas zināšanas ieguvusi ar praksi daudzu gadu garumā. Ēdienu viņa gatavo pēc izjūtas un nekad neskatās mēru – ne gramus, ne kilogramus, ne litrus. Viss sanākot tāpat. “Tas laikam ir pieskāriens, tāpat kā Dievs man piešķīra sapratni redzēt citu cilvēku pūliņus. Jau tad, kad gāju mammai līdzi godos galdus klāt, mūs sagaidīja tīri lauku māju pagrabi ar broileriem, nokautām cūciņām, kanniņā piegrieztu krējumu. Cilvēki bija centušies, gaidot strādniekus,” vēl tagad priecājas Daina. Viņa slavē savu agrāko ēdienu gatavošanas komandu – mazo un lielo Ilgu (Balodi un Guļakovu), Āriju Jakimenko un Maiju Beitiku, ar kurām kopā strādāja gandrīz septiņus gadus.Vecie laiki atmiņā palikuši arī ar īsta ēdiena garšu un smaržu. “Tā bija Smarža ar lielo burtu! Toreiz kūtīs bija riktīgi lopi, un gaļa bija laba, ne tāda, kā tagad veikalā pirktā. Sanāca īsta karbonāde, mājas olās apcepta,” nopūšas saimniece. Spēku lūdz Zemes māteiDaina vairākkārt piesauc ekoloģisku pārtiku un uzturā pārsvarā lieto pašas mazdārziņā izaudzētus dārzeņus. Pavasaros viņa plūc “salātiņus” tuvējā parkā Palsas upes krastā un vedina “Ziemeļlatviju” nākt līdzi paskatīties, kas tie tādi. Izrādās, tās ir pirmās koku lapas: kļavu, liepu, lazdu, ievu, pīlādža. Tās Daina sajauc kopā ar siltumnīcas salātiem, pieneņu lapām, balandu un virzu. “Ārsta zāles neesmu lietojusi sešus gadus. Tikai tad, kad pērn rudenī vīrs nomira, vakarā iedzēru nomierinošu ripu un vienreiz, kad šausmīgi sāpēja galva, iedzēru citramonu. Man mājās zāļu vispār nav, tās visas ir parkā,” stāsta Daina. Mamma viņai jau bērnībā iemācījusi, pirms noplūkt augu, lūgt atļauju Zemes mātei, lai viņa palīdz un dod savu spēku. Arī ikdienā Daina augstu vērtē pazemību, lēnprātību, piedošanu. Arī saviem bērniem viņa mācījusi, ka tās ir īpašības, ar kurām dzīvē var tālu tikt. Daina lepojas ar meitām Līgu, Ilzi, Sandru un dēlu Jāni. Visi esot labos amatos. Bērni un mazbērni bieži apciemo mammu. Daina pēc vīra nāves dzīvo viena. “Nemaz neesmu pelnījusi tādu bērnu labvēlību. Kad viņi bija maziņi, aizgāju no mājas pa pasauli galdus klāt. Viņi to pieņēma un izcieta,” teic Daina.Meita Līga pat gājusi mammas pēdās un pievērsusies ēdienu gatavošanai. Viņa strādā par pavāri viesnīcas restorānā Valmierā. “Meita daudz ko dara pa jaunam, un es arī tam pievēršu uzmanību. Man patīk jaunais,” smaida variniete.
Par Dainu Stīpnieci
Andris Fokerots, kaimiņš: – Ļoti laba saimniece! Viņas gatavotie ēdieni ir super, it īpaši žāvētās kotletes. Tas vairs komentārus neprasa. Daina arī manās kāzās viesus ēdināja. Esam tuvi kaimiņi, un viņa vienmēr man izpalīdzēs. Atļaus savā pagalmā gaļiņu žāvēt, palīdzēs gan ar receptēm, gan iemarinēt. Kaimiņiene ir arī atsaucīgs un sabiedriski aktīvs cilvēks. Ilze Jaunpetroviča, strādā Variņu pagasta pārvaldē: – Izdomas bagāta sieva. Viņa ir veco laiku saimniece, bet taisa arī jaunmodīgus ēdienus, iet laikam līdzi. Mums Daina palīdzēja sarīkot vīra 50 gadu jubileju. Otrajam ēdienam pagatavoja nevis tradicionālos kartupeļus, bet vārītas cūku pupas un burkānus dažādos veidos un pasniedza ļoti svinīgi. Pirms tam nesapratām, kāpēc zālē jānodzēš gaisma, līdz tumsā ienesa lielo dārzeņu šķīvi – apkārt žāvētas kotletes, bet vidū ar lielu liesmu deg spirts. Daina prot pagatavot arī gardus sautētus vistu stilbiņus: sagriež mazos gabaliņos, iemarinē ar citronu, etiķi un pipariem un apcepina.
