Šeit redzamais ir pretestības kustība pret celofānu, plastmasām un visu to, kas nolīdzina, nāk un iet, degradē vidi un gaumi. Tā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte raksturo sestdien Smiltenē notikušo “Tradicionālo prasmju skolas 2010” noslēgumu.
Smiltenes kultūras un sporta centrā savus amatus demonstrēja meistari no 15 Vidzemes pagastiem un pilsētām. Pirms tam viņi četras sestdienas savas prasmes un zināšanas nodeva vairāk nekā 900 mācekļiem bezmaksas nodarbībās.Lai redzētu amatu meistaru darinājumu izstādi, skatītāji – gan smiltenieši, gan viesi – stāvgrūdām piepildīja kultūras nama mazo zāli. Prieks vēderam un acīmCilvēki stāvēja garā rindā, lai varētu nogaršot Mazsalacas novada Skaņkalnes slavenās kūku cepējas Māras Perses atvestās svētku tortes. Tikpat liela piekrišana bija Rūjienas novada Ķoņu dzirnavu ūdenskliņģeriem. “Izcepām 90. Jau sākumā bija cauri,” smaida cepēja Lita Dombure. Viņa šos kārumus gatavo pēc dzirnavu saimnieces Mirdzas Čākures vecāku ģimenes receptes. Vispirms kliņģerus īsu brīdi vāra ūdenī čuguna podā un tikai tad cep malkas krāsnī. Cilvēki drūzmējās arī pie Rūjienas ķirbju audzētāju galda, uz kura bija salikti ķirbji, to biezsulas un biezeņi, un Burtnieku novada kaņepju audzētāju stenda. Ar interesi tika pētīts, kā Puikulē prot apstrādāt vilnu, filcējot rotaslietas, cepures, somas un citas lietas, kā Siguldā auž celaines, bet Smiltenē – prievītes, un ko Līgatnē prot izgatavot no bērza tāss, bet Raunas ķieģeļceplī – no māla. Gan mazi, gan lieli papriecājās, spēlējoties ar Mazsalacas novada Sēļos darinātajām koka rotaļlietām. Lielajā zālē muzicēja vairākas folkloras kopas, aicinot iet rotaļās.“Te ir brīnišķīga gaisotne,” spriež izstādē sastaptā Smiltenes mežniecības mežzine Daira Antona. No redzētā viņa īpaši uzteic ķirbju konservus, adītos dūraiņus, filcējumus un no bērzs tāss darinātās cibas, kārbas, grozus un somas. Arī D. Antona ir Tradicionālo prasmju skolas dalībniece, jo pie Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” vadītājas Ineses Kauliņas mācījās aust prievītes.Prasmes strādā kā enkuriSkatītāju vidū bija arī Tradicionālo prasmju skolas idejas autors Juris Karlsons, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Viņš pirms pāris gadiem vadīja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru, kas no 2009. gada visā Latvijā godā ceļ un popularizē senus tautas amatus.“Vajag ne tikai redzēt, kā strādā meistari, bet arī viņu prasmes nodot nākamajām paaudzēm. Būtībā tā ir kultūrpolitiski ļoti nozīmīga lieta, zināmā mērā pat nācijas kultūras glābšanas programma, jo tā ir mūsu identitāte, nevis viena, otra vai trešā regula,” uzsver J. Karlsons.Pasakot paldies Vidzemes meistariem par darbu, aģentūra viņiem pasniedza Atzinības rakstu par nacionālās pašapziņas un tautas mantojuma uzturēšanu un tālāknodošanu.Apsveikumu meistariem un viņi mācekļiem atsūtīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Nepiepildījās neoficiālās runas, ka prezidents šo pasākumu pagodinās ar savu klātbūtni. Toties atbrauca kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un ar interesi skatījās Vidzemes amatnieku veikumu.“Viņu prasmes strādā kā enkuri, kas piesien mūs Latvijai un padara Latviju īpašu,” secina S. Ēlerte.Vairāk fotogrāfiju no Tradicionālo prasmju skolas noslēguma Smiltenē skatiet interneta portālā ziemellatvija.lv sadaļā “Foto un video reportāžas”.
