Smiltenes ģimnāzijas komanda uzvarējusi eksakto zinātņu konkursā “Nāc un dari kopā ar mums!”, ko pirmo reizi valsts mērogā rīkoja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs.
Konkursā 7.-9. klasēm varēja pieteikties ikviena Latvijas izglītības iestāde. To izdarīja 25 skolu komandas, kas aizvadītajā piektdienā Rīgā sacentās pārbaudījumos matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā.“Pārkož” āķīgus jautājumusPirmo vietu ieguva Smiltenes ģimnāzijas komanda: Annija Cunska un Laura Savicka no 8.a klases, Pēteris Kaupe (9.b) un ģeogrāfijas skolotājas Rita Rozīte un Ingūna Rulle. Šo pirmdien viņiem pieņemšanu sarīkoja skolas direktore Velga Mālkalne, iepriecināta par tik augstu Smiltenes ģimnāzijas sasniegumu. Otro vietu ieguva Cēsu 2. pamatskolas komanda, trešo vietu – Daugavpils Centra vidusskola.V. Mālkalne vēroja konkursu no līdzjutēju vietām un uzsver, ka šajos pārbaudījumos komandām bija jāiztiek tikai ar tām zināšanām, kas ir galvā, un bez jebkādiem palīglīdzekļiem.Konkursa pirmajā kārtā komandām, izmantojot balsošanas pulti, vajadzēja atbildēt uz 10 grūtiem jautājumiem. Piemēram, minūtes laikā galvā vajadzēja aprēķināt gurķu masu pēc piecām dienām, kad tie jau ir sažuvuši. “Jautājumi bija āķīgi, skolā tādus neuzdod,” secina Annija un Laura. Pēteris piebilst, ka uzdevumi pārsvarā balstījās uz loģisko domāšanu, taču bez mācību vielas labas pārzināšanas ar loģiku vien sveikā netiktu. Nozīme bija arī komandas prasmei sadarboties.12 labākās komandas izvirzīja konkursa otrajai kārtai, kur tās veica praktiskus uzdevumus, piemēram, izmantojot sajūtas un acumēru pēc iespējas precīzāk centās salikt trīs trauciņos 20 gramus sāls, pupu un “Kellog’s” pārslu.Arī fizika ir interesanta Gan skolas direktore, gan skolotājas R. Rozīte un I. Rulle uzsver, ka labas zināšanas šādā konkursā skolēni var parādīt tikai tad, ja viņu mācību darbs ir regulārs un sistemātisks jau kopš sākumskolas.Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs rīko šādu konkursu arī tālab, lai skolēniem popularizētu grūtos eksaktos mācību priekšmetus un viņi vēlāk tos izvēlētos studēt.“Eksaktās zinātnes skolā var mācīties arī citādāk, aizraujošāk,” ir pārliecināta V. Mālkalne. Kopā ar kolēģēm viņai jau radusies ideja sarīkot līdzīgu konkursu Smiltenes novadā.Pamats tam ir, jo balsošanas pulti savās stundās jau izmanto Smiltenes ģimnāzijas matemātikas skolotāja Inguna Kondratjeva. Pēc konkursa Rīgā, LU Lielajā aulā, viņa dalījās pieredzē ar kolēģiem, stāstot par šādas metodes nozīmi mācību procesa individualizēšanā. Skolēns uzreiz redz atbildes rezultātu un kopā ar skolotāju var analizēt, kur kļūdījies un kāpēc, ja ir pieļauta kļūda. Savukārt pedagogs uzzina, kā stundā skolēni apguvuši mācību vielu.Lai labi mācītos eksaktos mācību priekšmetus, ir vajadzīga arī interese par tiem, turklāt mācībās nedrīkst ielaist robus, piekrīt skolēni. P. Kaupem no eksaktajām zinātnēm vislabāk patīk fizika. “Fizikas stundās vairāk māca par visādām praktiskām lietām. Šodien, piemēram, mācījāmies par elektrību. Tas arī dzīvē noder. Matemātikā ne viss noder,” spriež pusaudzis. “Nav tā, ka patīk, bet man padodas matemātika,” savukārt teic A. Cunska, bet L. Savickai patīk bioloģija.
