Ingūna Johansone 18 dažādas kūkas sestdien Valkas kultūras namā bija goda vietā trešajā kūku festivālā. “Dikti garšīgs pasākums,” liekas tieši šis bija visizplatītākais vērtējums par saldo notikumu.
Trīs lietas labas lietas, tā tiešām var novērtēt notikušo kūku festivālu. Gan organizatore Valkas novada lauku attīstības un kooperācijas speciāliste Sniedze Ragže, gan profesionāli konditori Maija un Jānis Kairi atzina, ka ir atrasts optimālais variants, kūku cepēju ar katru gadu piedalās arvien kuplākā skaitā un, pateicoties tam, ka pasākumā šogad aicināja piedalīties ne tikai Valkas novada, bet arī citu novadu meistarus, tortes ir lielākā dažādībā kā izskata, tā garšas ziņā. “Ļoti kvalitatīvs sniegums. Pirmajā gadā pārsvarā bija vien tradicionālās lauku tortes, kuras bija diezgan līdzīgas viena otrai, bet šogad tiešām bija ļoti atšķirīgi rokraksti. Tas arī tāpēc, ka dalībnieces bija no dažādām vietām. Nākamgad jāaicina cepējas arī no Valgas,” rosina Maija Kaire, kura kopā ar vīru Jāni Valkas kūku konkursu vērtē visus trīs gadus. Arī pašas kūku cepējas atzīst, ka šogad ir lielāka kūku dažādība un līdz ar to interesantāk pavērot, kas nu katrai sanācis. Kaut arī kūku festivālā tiek piešķirta kā galvenā balva, ko izvēlas Maija Kaire, kas ar kūku vērtēšanu nodarbojas starptautiskā līmenī, tā dažādas nominācijas, ko sadala žūrija, pasākuma organizatore uzsver, ka “galvenais nav vērtēšana, piešķirot vietas un balvas, pateikt, kura kūka ir labāka un kura ne tik, galvenais ir parādīt, cik daudz mums ir kūku cepēju, kāds ir viņu rokraksts un sarūpēt svētkus cepējiem un apmeklētājiem. Manuprāt, tas izdevās”.
Savas tortes apmeklētāju un žūrijas vērtējumam piedāvāja cepēji no Valkas, Smiltenes, Vijciema, Zīles, Trikātas, Brenguļiem un pat Cesvaines. Šogad konkursam tika piedāvātas arī trīs sāļās tortes. Protams, salīdzināt tās ar saldajām ir grūti. Pozitīva tendence, ka arvien vairāk svētkos piedalās jauni cilvēki. Tas nozīmē, ka kūku cepšana atkal ir modē. “Šobrīd kūku modē ir tendence – jo vienkāršāk, jo garšīgāk, jo dabīgāk, jo labāk. Es rosinu meistarus vairāk izmantot dabas materiālus. Nāk atpakaļ modē krēma raksti, kaltētas ogas, augļi,” stāsta M. Kaire.
