Rit aizejošā gada pēdējās nedēļas. Gada laikā esam daudzkārt rakstījuši par Valkas, Strenču un Smiltenes novada lauksaimnieku centieniem, meklējumiem un arī neveiksmēm. Gada nogalē “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kā zemnieki un lauku speciālisti vērtē padarīto un sasniegto pēdējos 12 mēnešos.
Veicināta labas pieredzes apmaiņaValkas novada lauku attīstības konsultante Sniedze Ragže atzīst, ka pašai ļoti patikusi vasara ar saulaino un silto laiku. Lauksaimniekus gan ilgstošais sausums apbēdināja, jo samazinājās graudu kvalitāte un kritās to iepirkuma cena. “Tomēr, ja šo gadu vērtē kopumā, tad varam lepoties ar vairākām jaunām lietām. Šogad pēc daudzu gadu starplaika Valkas novadā atjaunojām sējumu skates. To izdarījām pēc pašu graudaudzētāju ierosmes, jo zemnieki vēlējās uzzināt, ko un kā dara citi saimnieki. Pasākums tika labi novērtēts, un šādu skati rīkosim arī nākamgad. Esam organizējuši arī pieredzes apmaiņas braucienus lauku tūrisma uzņēmējiem. Perspektīvā šīs jomas pārstāvjiem varētu sarīkot kopīgu saietu, kurā notiktu nozarē sasniegtā izvērtēšana un tālākās sadarbības apspriešana,” saka S. Ragže. Liela daļa lauksaimnieku atzinīgi vērtēja Gada balvas pasniegšanu vairākās nominācijās. Arī šo pasākumu S. Ragže nolēmusi padarīt par pastāvīgu tradīciju. Viņa neslēpj prieku, ka Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas aktivitātes ir veicinājušas mājražotāju sarosīšanos. To apliecina arī gada nogalē rīkotie tirdziņi, kuros aizvien vairāk redzami lauku sētās gatavotie produkti un darinātie rokdarbi.“Sagaidot jauno gadu, gribu pateikt lielu paldies novada lauksaimniekiem par mūsu sadarbību un novēlēt ticību saviem spēkiem. Noticiet sev! Esam viesojušies vairākās saimniecībās un redzējuši, ka to īpašnieki ir daudz paveikuši. Viss notiks vēl vairāk, ja ticēsim paši sev,” apliecina S. Ragže.
Iztikts bez kāpumiem un kritumiemArī paši zemnieki uzskata, ka gads nav bijis gluži zemē metams. Trikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis atzīst, ka, vērtējot pēc iegūtās ražas, šis gads bijis sliktāks par iepriekšējo. “Diezgan daudz slikta sējumiem nodarīja pagājusī ziema, savukārt vasarājiem kaitēja ilgstošais sausums vasarā. Tomēr, ja visu pamatīgi izsver, tad šo gadu attiecībā uz lauksaimniecību var uzskatīt par vidēji labu. Ja 2012. gads bija izcils, tad šis ir saucams par normālu. Gaidot jauno gadu, jānoskaņojas uz to, ka būs vēl labāk. Briselē ir apstiprināti lielāki atbalsta maksājumi un jācer, ka tie turpinās pieaugt. Tad arī saimniecības attīstībā varēs vairāk izdarīt,” secina R. Circenis.Arī Ēveles pagasta zemnieks Ivars Āboltiņš aizejošo gadu vērtē kā vidēju. “Nav tas sliktākais un arī labākais. Esam iztikuši bez straujiem lēcieniem uz augšu un arī uz leju. Galvenā problēma, ar ko šogad savā tūrisma jomā saskāros, bija labu un kvalificētu strādnieku trūkums. Par šo problēmu sāku jau runāt pirms dažiem gadiem, bet nu tā ir pārlieku samilzusi. Pieprasījums ir, bet piedāvājuma nav. It kā jau pie mums ir bezdarbs, taču vismaz man nav izdevies atrast saimnieci, kas prastu labi un garšīgi gatavot. Otra negācija ir tā, ka dažādu struktūru ierēdņi ir prasījuši tik daudz papīru, ka beigās paši, šķiet, nesaprata, kādēļ tie vajadzīgi,” ar ironiju saka zemnieks. Bijuši arī skaisti mirkļi. I. Āboltiņš atceras, ka ļoti jauks bijis Aitu audzētāju asociācijas 15 gadu jubilejas pasākums Lauksaimniecības universitātē. “Kļuva priecīgi ap sirdi, ka valdības pārstāvji atceras mūs, pirmos celmlaužus, šajā nozarē. Tas man paliks atmiņā. Nākamajā gadā vēlētos, lai publiskajā telpā būtu mazāk sliktā. Pašlaik medijos lielāko vietu aizņem dažādu nelaimju un noziegumu apraksti. Vairāk jārunā par pozitīvo, jo cilvēks radoši spēj strādāt tad, ja ir pilns pozitīvu izjūtu,” skaidro I. Āboltiņš.Par šo gadu sliktu vārdu nav arī Jērcēnu pagasta zemniekam Dainim Zuikam. “Vienīgais, kas kremta, bija graudu cenu krišanās, taču citādi gads bija diezgan labs. Kopā ar dēlu Tomu bijām uz lauksaimniecības izstādi Vācijā. Dēls pērn izveidoja pats savu zemnieku saimniecību un šogad visus darbus veica patstāvīgi. Arī man bija prieks darboties, jo apzinos, ka būs, kas visu iesākto turpina. Tagad man galvenā vēlēšanās ir, lai pirms sniega uznāktu sals. Tad graudi labi pārziemos,” stāsta D. Zuika.
