Daudzi Lieldienu olu krāsošanu vēl tikai gaida, bet vakar Valkas pagasta saieta namā Lugažu muižā jau pilnā sparā notika pēršanās ar pūpoliem un krāsainu olu ripināšana.
Protams, netrūka arī tautas deju, kas šoreiz bija iestudētas par tēmu “Mans ciemkukulis”. Tā arī saucās viss tautiskais sarīkojums, kurā piedalījās Tālās Gaujmalas novada bērnu un jauniešu folkloras kopas no Valkas, Ēveles, Ērģemes, Kārķiem, Valmieras, Rankas un Mūrmuižas.Pasākuma organizatore, Valkas bērnu un jauniešu centra “Mice” folkloras kopas “Vainadziņš” vadītāja Skaidra Smeltere stāsta, ka visi minētie kolektīvi atrodas Tālās Gaujmalas novadā. “Bērnu un jauniešu folkloras kustība ir sadalīta pa novadiem pēc zīmīgākajiem dabas vai vēstures novadiem. Mēs esam Tālās Gaujmalas novads, jo mums šāds vienojošs dabas objekts ir Gauja,” skaidro S. Smeltere.Viņa piebilst, ka lielāka mēroga folkloras sarīkojumus novada folkloristi cenšas rīkot tradicionālajos latviešu gadskārtu svētkos. Pasākums “Mans ciemkukulis” ir veltīts pavasara saulgriežiem. “Ir viena lieta, kad bērniem par mūsu senču tradīcijām tikai pastāstām, bet pavisam cita ir ļaut viņiem pašiem tajās piedalīties un svinēt gadskārtējos svētkus tā, kā to darīja mūsu senči. Ik reizi pirms šādiem pasākumiem izpētām arī kādu no mūsu senču ierašām. Šogad mūsu tēma ir “Cepu, cepu kukulīti, ar ko braukt ciemā”, tādēļ arī sarīkojums saucas “Mans ciemkukulis”. Latvieši jau kopš seniem laikiem, dodoties ciemos, līdzi ņēma ciemkukuli.Tam nav jābūt tikai kliņģerim. Ciemkukulis var būt arī dziesma, pasaka vai deja,” saka S. Smeltere. Pēc folkloras kopas vadītājas domām, šādi pasākumi jaunajā paaudzē vairo nacionālo pašapziņu.Valkas bērnu un jauniešu centra “Mice” direktore Vita Kalvāne atzīst, ka šādi pasākumi veicina tautisko tradīciju turpināšanos mūsdienu sabiedrībā. “Aktivitāti vienmēr var vēlēties lielāku, bet tie jaunieši, kuri nāk uz tautas dejām, tās apgūst ar patiku,” saka V. Kalvāne. To “Ziemeļlatvijai” apliecināja arī paši sarīkojuma dalībnieki. “Mana mamma dejo tautas dejas, un tās arī man patīk, tādēļ es tās mācos un ar prieku piedalos šādos pasākumos,” saka folkloras kopas “Vainadziņš” dalībniece Estere Hofmane. To pašu apliecina arī Ēveles pamatskolas folkloras kopas dejotāja Madara Dundure.Liela jautrība sākās jau sarīkojuma sākumā, kad dalībnieki cits citu pēra ar pūpoliem, lai visi būtu veseli un mundri. Tad notika saulītes sveikšana, izveidojot saulei līdzīgu apli, bet pēc tam ar pirmo deju ciemkukuļu rādīšanu atklāja visjaunākie dalībnieki – Mūrmuižas pirmsskolas mācību iestādes dejotāji.Šogad gadskārtējā folkloras sarīkojumā pirmo reizi notika arī tautas deju pusfināla konkurss, ko vērtēja Valsts izglītības satura centra un kultūras biedrības “Aprika” speciālisti.
