Piektdien Grundzālē iesākās militārās sporta spēles jaunsargiem, Smiltenes un kaimiņu novadu pusaudžiem, kas vēlāk noslēdzās pagastā esošajā atpūtas un sporta kompleksā “Trīssaliņas”. Dažiem šīs šķita aizraujošas sacensības, bet bija arī tādi dalībnieki, kuriem piedzīvotais bija smags pārbaudījums.
“Piedalījos pirmo reizi, lai pārbaudītu sevi, ko es spēju. Grūtākais bija skriešana. Grundzālē mums bija orientēšanās un pēc tam jāskrien uz “Trīssaliņām”, kur vēl sagaidīja dažādi pārbaudījumi. Pirmo reizi skrēju tik daudz kilometru, tagad sāp kājas, bet bija interesanti,” saka Smiltenes ģimnāzijas 2. komandas dalībniece Elisa Gaugere. Komandas kapteine Linda Puriņa piebilst, ka ceļā bija jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, jānes ievainotais. Meitenes stāsta, ka garo ceļu varēja veikt arī ejot, bet tas ietekmētu komandas rezultātu, tāpēc nācās skriet. Vaicājot par sniegumu, dalībnieces vēl pirms militāro spēļu noslēguma teica – ir labi! Svarīgākais, ir komandas saliedētība un apziņa, ka katrs uzdevums jāpaveic tik labi, cik vien iespējams.Tomēr noskriet sešus kilometrus dažiem nebija tik grūti, kā veikt šķietami īso pārbaudījumu – ienaidnieka teritorijas pārvarēšanu pieplakušam pie zemes. Kā novēroja “Ziemeļlatvija” un militāro sporta spēļu tiesneši, te emocionāli grūtāk veicās meitenēm – aukstums, dubļi, kas vairāk atgādināja komposta kaudzes, un vēl virsū uzliets ūdens. Ar to viss nebeidzās, tālāk sekoja pārceltuve pār ūdeni, kāpšana tornī un no tā, kā arī vēl virkne dažādas sarežģītības pakāpes pārbaudījumu.Visi uzdevumi bija sastādīti pēc jaunsardzes programmas, ko jaunsargi mācās nodarbībās un pilnveido sacensībās, gūstot izturību, strādājot komandā un gūstot pieredzi. Šogad bija vairāki jauninājumi, piemēram, dueļu šaušana kā atsevišķa disciplīna; ievainoto nešanai nestuves bija jāgatavo no jakām; kāpšana tornī nodrošinoties.Visu uzdevumu kopsummā sporta spēlēs uzvarēja Smiltenes ģimnāzijas 1. komanda, otro pozīciju ieņēma ģimnāzijas 2. komanda, bet trešie – Apes komandas dalībnieki. Grundzāles pamatskolas dalībniekam Emīlam Ozoliņam piedzīvotais patika. Viņaprāt, grūtības un savstarpējie strīdi šajās sacensībās piederas pie lietas, tāpēc arī nākamajā gadā labprāt piedalīsies.
Mārtiņš Latvers, Rekrutēšanas un jaunsardzes centra jaunsardzes departamenta Smiltenes 218. vienības vecākais referents:- Bieži vien izrādās, ka tie, kuri ir spēcīgāki, uz kopējā fona varētu labāk izskatīties, izgāžas pavisam muļķīgā veidā, kā arī neprot sadarboties. Savukārt jauniņie, kuriem pēc būtības ir mazāka pieredze un ir vājāki, spēj sacensībās sadarboties, distanci veic saliedēti un gūst labus rezultātus.Vienam otram smags likās uzdevums, kurš pēc klasifikācijas ir ienaidnieka teritorijas pārvarēšana pieplakušam pie zemes. Mūsu variantā tā bija dubļu peļķe. Kāds pēc uzdevuma veikšanas teica, ka jaunsargos vairs nenākšot.KĀ VĒRTĒJAT DALĪBNIEKU SNIEGUMU
Jānis Bogdānovs, tiesnesis sacensībās, viens no vecākajiem jaunsargiem:- Jaunākie dalībnieki nav tik labi sagatavoti, kā tie, kuriem ir lielāka pieredze. Tas arī atspoguļojas viņu sniegumā. Jaunajiem pietrūkst teorētisko zināšanu un dzīves pieredzes. Tomēr galvenais ir apņēmība darīt un to darīt pēc vislabākās sirdsapziņas.Arī es agrāk piedalījos šādās sacensībās. Piecu gadu laikā diezgan daudz ko iemācījos. Sākumā bija paniskas bailes no visa, ka nebūšu tik spēcīgs, labs, ātrs. Bet, kad izveidojās komanda, viens otru papildinājām, tad arī kļuvu spēcīgāks, labāks un ātrāks. Gūtā pieredze jaunsardzē noder arī turpmākajā dzīvē. Izveidojas līdera iemaņas, spēja uzņemties vadību, kontrolēt situāciju, kļūsti morāli un fiziski spēcīgāks. Iespējams, man tas viss noderēs brīdī, kad centīšos kļūt par pilotu.
