Pašlaik runas par gaidāmo elektroenerģijas cenu kāpumu rudenī līdzinās bumbai ar laika degli. Pirmais par to televīzijā brīdināja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Turklāt tieši tad ir gaidāmas arī radikālas izmaiņas elektroenerģijas tirgū.
No 1. septembra elektroenerģijas pārdošanai brīvais tirgus būs atvērts arī mājsaimniecībām, tomēr pagaidām Latvijā par šo Ekonomikas ministrijas plānu ir publiskots samērā maz informācijas.
Elektroenerģijas ražotāji un tirgotāji uzskata, ka sabiedrībā ir par maz aktivitāšu, kas ļautu iedzīvotājiem iegūt skaidrību par izmaiņām viņu kā pakalpojuma saņēmēju attiecībās ar elektrības pārdevējiem, un izskaidro to ar Ekonomikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulatora pasivitāti.
Sola caurspīdīgus rēķinus
Pēc viņu domām, 1. septembris nemaz vairs nav tik tālu, turklāt tad jau visiem līgumiem jābūt noslēgtiem, nevis jāsāk domāt, ko un kā darīt. Piemēram, Igaunijā mājsaimniecības elektroenerģijas brīvajā tirgū ir iekļautas no šāgada 1. janvāra, bet izskaidrošanas kampaņa par šo procesu sākās jau gadu iepriekš. Mums atlikuši tikai septiņi mēneši. SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers uzskata, ka Ekonomikas ministrija joprojām nav definējusi tirgus regulējumu un spēles noteikumus tirgotājiem. Nav ieviesta arī tiešsaistes sistēma datu apmaiņai starp tirgotājiem un Sadales tīklu, bet tas ir svarīgi, ja nolemj apkalpot arī privātpersonas. Pēc J. Bethera domām, kamēr tas nav izdarīts, nav arī iespējams pateikt, ar kādu piedāvājumu elektrības tirgotāji varēs uzrunāt potenciālos pircējus. “Latvijas patērētājiem ir svarīgi saprast, ka līdz ar tirgus atvēršanu tiks likvidēts pašreizējais gala tarifs, kurā elektroenerģija veido apmēram pusi no izmaksām, bet pārējā maksa ir par sadales un pārvades tīkla pakalpojumiem, kā arī zaļās enerģijas ražotājiem un Obligātā iepirkuma kompetentes maksa. Visi šie maksājumi būs norādīti rēķinos, kas patērētājiem nodrošinās elektrības tarifu caurspīdīgumu un iespēju pašiem izlemt, ar kuru tirgotāju slēgt līgumu. Viņi varēs izvēlēties gan fiksēto, gan svārstīgās biržas cenas,” saka J. Bethers.
Uzskata par laimes spēli
Iedzīvotājiem gan ir visai maza skaidrība, ko nesīs jaunās izmaiņas un vai par elektrību būs vairāk vai mazāk jāmaksā. Vairākums gan uzskata, ka maksa par elektrības patēriņu celsies. “Diemžēl par to esmu tikai dzirdējis, bet sīkāk neko nezinu. Neesmu arī neko par brīvo tirgu elektroenerģijai lasījis avīzēs un redzējis televīzijā. Mani šīs pārmaiņas biedē. Ja celsies tarifi, dzīve kļūs grūtāka,” atzīst valcēnietis Aivars Andersons.
“Ziemeļlatvija” centās uzzināt, kā šīs izmaiņas izjūt valdzēnieši. Valgas iedzīvotāja Ērika Tannenberga apliecina, ka Igaunijā izskaidrojošais darbs bijis liels un informācijas nav trūcis, taču diezgan grūti bijis tajā orientēties. “Saņēmu vairākas paketes ar elektrības tirgotāju piedāvājumiem. Izvēlējos elektrības pirkšanu no “Eesti energia” par fiksēto tarifu. Tādu maksāju arī agrāk. Par pašu elektrību līgumā man noteiktā maksa ir 0,0578 centi (apmēram četri santīmi), bet cik liela summa nāks klāt par pārējiem pakalpojumiem, to ieraudzīšu tikai rēķinā februāra sākumā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir izvēlējušies pirkt elektrību no “Eesti energia”, jo dzirdēju, ka Somijas pārdevējiem cena ir par dažiem procentiem lielāka. Informācija ir plaša, bet sarežģīta. Cik zinu, daļa gados vecāku cilvēku nemaz necentās visiem piedāvājumiem izburties cauri un izvēlējās vieglāko ceļu – palika pie līdzšinējiem tirgotājiem. Es arī visu nespēju izprast. Īrēju vēl vienu dzīvokli, un, kad citā dienā aizgāju noslēgt līgumu par to, tad elektrības cena bija nedaudz citāda. Šķiet, tā ir laimes spēle – aiziesi dienā, kad cena kritusies, būsi ieguvējs, un otrādi,” secina Ē. Tannenberga. Viņa gan piebilst, ka patērētājiem ir tiesības līgumu lauzt un to noslēgt ar citu firmu, ja cenu izmaiņas turpmākajā periodā neapmierina elektrības pircēju.
Atbild ar diplomātisku
apkārtrunāšanu
Pie secinājuma, ka nākotnē elektrības pirkšana var būt loterija, nonāca arī “Ziemeļlatvija”, vēloties noskaidrot, vai galu galā Igaunijā cilvēki maksās vairāk nekā Latvijā vai mazāk un cik lieli ir tur tirgotāju piedāvātie tarifi. Iznāca tā kā parunā – jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Piezvanot vairākām amatpersonām, kā arī SIA “Enefit” mārketinga speciālistiem, uzzināju vien to, ka konkrētu tarifu, kurā būtu iekļauti maksājumi par visiem pakalpojumiem, nevar nosaukt, jo cenas brīvajā tirgū mainās ik pa dienām, tādēļ ilgākam laikam konkrētu summu nav iespējams pateikt. To gan visi uzrunātie pieļauj, ka nākotnē par elektrību kopumā var iznākt maksāt vairāk.
Konkrētāku informāciju neizdevās iegūt arī Ekonomikas ministrijā, kaut tur uzskata, ka sabiedrība ir pietiekami informēta. Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka sabiedrības informēšana sākusies jau pērn, informējot par Ministru kabineta attiecīgo lēmumu. “Publiskajā telpā esam snieguši arī padomus, kā izvēlēties savu tirgotāju. Tuvākajā laikā ministrija plāno izveidot īpašu vietni internetā, kurā elektrības patērētāji varēs atrast informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Mājsaimniecībām sīkāka informācija tiek sniegta akciju sabiedrības “Sadales tīkls” interneta mājaslapā www.st.latvenergo.lv. Aktīvāks informēšanas periods sāksies pēc izmaiņām likumdošanā, jo pašlaik notiek grozījumu izstrāde Elektroenerģijas likumam,” ziņo E. Rubesa-Voravko.
Tomēr pagaidām spriešana par elektrības cenu nākotnē ir zīlēšana kafijas biezumos ar nojautu, ka tā būs dārgāka. Jāatceras, ka ne visiem, it sevišķi gados vecākiem cilvēkiem, mājās nav interneta. Viņi informāciju iegūst no televīzijas, radio un avīzēm. Taču tur vēl nekā izsmeļoša nav. Ja iedzīvotāji no brīvā tirgus iegūtu, tad vēlēšanu gadā tas jau būtu izbazūnēts visos medijos.
