Otrdien Valkas novada Centrālajā bibliotēkā e-prasmju nedēļas ietvaros notika informatīva tikšanās “E-grāmata: būs vai nebūs?”.
Sintija Kvēpa
Nevienam nav noslēpums, ka pasaulē uzvaras gājienu svin modernās tehnoloģijas. Arī grāmatu izdošanas nozare ir iesaistījusies šajā jauno iespēju apgūšanā. Šobrīd grāmatu nav nepieciešamas fiziski turēt rokās, mēģināt atrast tai vietu pieblīvētā grāmatu plauktā vai rokassomiņā, dodoties tuvākā vai tālākā braucienā. Vēl vairāk, vairs nav jādomā, kuru grāmatu vēlamies lasīt, jo visu savu mājas bibliotēku varam ietilpināt vienā ierīcē, kura tikpat kā neaizņem vietu.
Pasaulē e-grāmatu attīstība sākās jau 1970. gadā, taču Latvijā pirmo šādi izdotu darbu sagaidījām 2010. gada martā. Šajā laikā ASV elektroniskās grāmatas piedāvāja jau 66% ASV publisko bibliotēku un lielākā daļa visu izdevniecību. Kaut gan e-grāmata tikai nesen ienākusi Latvijas tirgū, tās popularitāte turpina pieaugt, tādēļ likumsakarīga bija Valkas bibliotēkas piedāvātā iespēja iepazīties ar jaunākajām tendencēm e-grāmatu izplatībā. Bibliotēkas darbiniece Līga Rozīte iepazīstināja sanākušos ar informatīvu materiālu par e-grāmatu vēsturi, pielietojumu un nākotnes iecerēm, izmantot jaunāko tehnoloģiju iespējas, bibliotēku darbā.
Latvijas augstskolu prakse, lietojot e-grāmatas, ir izrādījusies pozitīva, ko nevar sacīt par publiskajām bibliotēkām. Jautāta par e-grāmatu pieejamību Valkas bibliotēkas klientiem, tās vadītāja Ginta Dubrovska stāsta, ka no aprīļa sāksies pilotprojekts, kurā sešas Latvijas bibliotēkas (tuvākā būs Valmierā) sāks testēt iespēju e-grāmatas nodot bibliotēkas lasītājiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā drukātās grāmatas. Vienu e-grāmatas kopiju varētu vienlaikus lietot tikai viens lasītājs divas nedēļas. Tomēr, lai tā notiktu visās publiskajās bibliotēkās, ir jāatrisina virkne tehnisku problēmu.”
Valcēniete Jana Putniņa, kas ir ilggadēja e-grāmatu lasītāja, klātesošajiem izklāstīja savu pieredzi lietojot e-grāmatas. Jāsecina, ka lasīt e-grāmatas nav nemaz tik slikti. Priekšrocības ir vairākas: tas ir ērts, svarā viegls (tās izmērs nepārsniedz viedtālruni vai plašetdatoru), viegla turēšana rokās vai pārvadāšana neliela izmēra somā. Pārliecina arī ekrāna īpašības, kas ir maksimāli pietuvinātas ierastās grāmatas lapai, tāpēc acis nenogurdina. Jaunākās e-grāmatas ir pat ūdens izturīgas, tajās var veikt piezīmes, izvilkt citātus, dalīties pārdomās ar citiem grāmatas lasītājiem. Taču tas nav galvenais. Teju klikšķa attālumā tagad ir neiedomājams literatūras klāsts no visas pasaules, ko piedāvā neskaitāmas e-grāmatu tirgotavas ārvalstīs un Latvijā, un tās var ielādēt visdažādākās ierīcēs – e-lasītājā, viedtālrunī, planšetdatorā.
Kā galvenos mīnusus e-grāmatas lietošanā var minēt sākotnējos ieguldījumus e-grāmatas ierīces iegādei, kuras cena var svārstīties no dažu desmitu līdz pat simtu eiro atkarībā no ierīces tehniskajām iespējām. Taču, kā norādīja Jana Putniņa, ierīce ļoti ātri atmaksājas, jo grāmatu cena ir vidēji par 30 % lētāka nekā drukātā veidā un vēl svarīgi, ka tā neaizņem vietu ne vien somā ceļojumu laikā, bet arī mājās. J. Putniņa stāsta, ka “e-grāmatas iegāde ir ļoti vienkārša, ja vien mākam lietot internetbanku un grāmata tiek saņemta e-pastā tiklīdz veicam maksājumu.” Aplūkojot e-grāmatu piedāvājumu var secināt, ka tas neatšķiras no grāmatnīcās pieejamā un jaunākās grāmatas varam iegūt neizejot mājas.
Tomēr, apdomājot e-lasītāja iegādi, būtu svarīgi zināt, vai potenciālais lasītājs tiks galā ar tehnoloģiskajiem jautājumiem, jo e-grāmatai ir dažādi formāti, kas piemēroti vienām ierīcēm, bet neder citām. Ne visiem lasīt gribētājiem ir vēlme un iemaņas tikt galā ar tehniskām lietām, tāpēc arī e-grāmatu lietošanas vienkāršošana ir viens no e-grāmatu izplatītāju izaicinājumiem. Potenciālie lasītāji arī uzdod jautājumu, vai varēšu lasīt e-grāmatas arī latviski – gan latviešu autoru darbus, gan tulkojumus. Atbilde ir: “Viennozīmīgi, jā!” Gandrīz visas lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā e-grāmatas. Nopietnāko pašmāju e-veikalu vidū ierindojas apgāda Zvaigzne ABC, kā arī Lasītavas, kurās atrodas mājaslapas adreses ir https://las.am/, https://fabula.im/lv. Izpētot vietnes, jāsecina, ka tiek piedāvā arī vienkārša un detalizēta shēma grāmatu iegādei un lejuplādēšanai, kā arī ir iespēja saņemt eksperta palīdzību neatejot no datora, tādējādi mazliet iedziļinoties par e-grāmatu lasītāju var kļūt teju ikviens.
Informatīvās pēcpusdiena apmeklētāja Māra Zeltiņa sliecās turpināt izmantot iespiestās grāmatas, izņēmums varētu būt ceļojumi, jo tad „viena līdzi paņemta grāmata esot par maz”. Savukārt valcēniete Zane Brūvere apsver tuvākajā laikā pāriet tikai uz e-grāmatu lietošanu, bet fiziskā formā iegādāties vien mākslas un dizaina grāmatas.
Noslēgumā jāsecina, ka e-grāmatas noteikti būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet grāmatmīļiem ir iespēja jau tagad izvēlēties sev piemērotāko lasīšanas veidu, bet čaklajiem bibliotēkas apmeklētājiem atliek vien gaidīt jauno iespēju īstenošanos arī Valkas bibliotēkā.
