Nesen “Ziemeļlatvijā” (13. un 18.01.) rubrikā “Mums raksta” iepazinos ar diviem brīnišķīgiem sabiedrību saistošiem rakstiem. Visu cieņu “Ziemeļlatvijai” par publicēšanu un šo rakstu autoriem. Pamatvilcienos, manuprāt, viss ir pareizi. Tikai žēl, ka, atspoguļojot situāciju, eksdeputāts spogulī neieraudzīja sevi. Labi, ka radās cilvēks, kas šo spoguli pagrieza. Nevaru gan piekrist viņa pārāk pesimistiskam viedoklim, ka Latvijā nav politiķu. Esmu pārliecināts, ka viņi ir un nav pat tālu jāmeklē. Viņus pat nav grūti atpazīt – tie ir tie, kurus nelīdzsvaroti darboņi dēvē par “sabrauktiem ezīšiem”, “jefiņiem”, “pajoliņiem” utt., cik nu fantāzija viņus neierobežo. Arī ar šo rakstu es gribu šo spoguli sagriezt tā, lai sabiedrībai un eksdeputātam situācija kļūtu redzamāka. Vai vārdi saskan ar darbiem?Citai reizei atstāšu to, kādas ērtības eksmērs ar kompāniju atstājis man un manai ģimenei, šoreiz par sabiedrības interesēm. Konkrēti, kā viņš “sakārtojis” Sēlijas ielu posmā no Smilšu ielas līdz Ausekļa ielai.Kaut pagājuši daudzi gadi kopš “kārtošanas”, pārsvarā pilsētas plānos, tūristu bukletos vēl šodien redzams, ka, pa Sēlijas ielu ejot, no Smilšu ielas var nokļūt līdz Ausekļa ielai. Pats nereti sastopu tūristus, cilvēkus no laukiem, kuri vēlas nokļūt no autoostas poliklīnikā un ir neizpratnē, ka dabā tā nav. Vislielāko ļaunumu šī ielas pārdošana!? nodarīja skolēniem, kuriem taisnais ceļš uz skolu slēgts, kā alternatīvu piedāvājot lavierēšanu starp braucošām automašīnām, ejot apkārtceļu pa Smilšu ielu. Cik te tālu līdz nelaimei, kur paliek rūpes par cilvēkam visdārgāko? Aptaujājot vecāka gadagājuma cilvēkus, šis, es pat teiktu, stratēģiski svarīgais ceļš vienmēr bijis atvērts, un, domei atsakoties no īpašuma pirmpirkuma tiesībām, bija jānosaka servitūts. Šīs tiesības, manuprāt, priekš tam arī pastāv, lai tāda situācija nevarētu izveidoties. Otra situācija ir apgaismojuma „sakārtošana”. Veicot līnijas rekonstrukciju, apgaismes laterna, kura apgaismoja gājēju celiņu uz mikrorajonu un garāžu kompleksu, tika pārvietota, lai apgaismotu toreizējā Latvenergo darbinieka G. Liepiņa māju?!? To tagad izgaismo divas laternas, kamēr mammām ar bērnudārzniekiem tumšajos rudeņos jāiet pa dubļainu, neapgaismotu taku. Šādas lietas, domāju, nenotiek, kā teikt, par skaistām acīm. Manuprāt, tā ir korupcija, ko arī gribēju tiesā noskaidrot, minot šos argumentus kā galvenos pierādījumus. Ne tiesnese Valkā, ne trīs tiesneši apgabaltiesā šos manus “šļupstus” neņēma vērā. Nedaudz pārspīlējot, ja neesi spējīgs nopirkt advokātu kantori, tad tiesā nav ko darīt.Spogulītis ir pagriezts, varbūt vēl kādam ir vēlme to pagriezt? Tikai kopīgi to darot, varam labklājību gaidīt.Dievs svētī Latviju!Uldis Muižarājs
