Šodien vārdadienu svin arī smiltenietis Gatis Bormanis. Sevi viņš raksturo kā optimistu un reālistu un intervijas laikā secina, ka dzīvo ar domu, – būs tā, tā kā tam jānotiek.
Optimistiskā puse šajā atziņā ir Gata ticība tam, ka viss, kas notiek, ir uz labu. Šodienas jubilārs cer, ka tā būs arī ar viņa jaunāko hobiju, kas saistīts ar pirti un pēršanos.
Nesēž, rokas klēpī salicisPērn novembrī Gatis līdz ar citiem interesentiem sāka mācīties pirts skolā (Cēsu un Smiltenes filiālē), lai pēc vienu gadu ilgām mācībām iegūtu pirtnieka arodu. Līdz šādam lēmumam jauno vīrieti aizveda pērn vasarā saņemtā dzimšanas dienas dāvana – iespēja apmeklēt latviskos pirts svētkus Rīgā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Tur viņš arī uzzināja par pirts skolu un pieteicās. “Domāju, kāpēc gan nepamēģināt? Pirtī eju kopš mazotnes. Tā lieta mani arī interesē, tāpēc vēlējos izmācīties par pirtnieku tā, lai varu pareizi nopērt citus un pats zinātu, kā tas ir,” teic Gatis.Šodienas gaviļnieka profesijas savukārt ir saistītas ar kokapstrādi. Cēsu 4. arodvidusskolā Gatis izmācījās par kokapstrādes darbgaldu iestatītāju, bet Ērgļu arodvidusskolā – par guļbūves ēku celtnieku, savukārt reāli sanācis vairāk strādāt kā galdniekam.Gan ikdienas darbs, gan hobiji aizņem tik daudz laika, ka Gatim nesanāk sēdēt, rokas klēpī salikušam. Viņa vaļasprieks ir arī medības. Gatis par savējo izvēlējies mednieku klubu “Plāņi”. Pēdējā laikā pirts skolas dēļ medības gan esot mazliet palikušas novārtā, taču šās nedēļas nogalē smiltenietis ir apņēmies piepulcēties medniekiem un doties mežā, jo ir sniegs un medības tad esot visinteresantākās. Sniegā atrodot svaigas pēdas un lencot meža zvērus, var kārtīgi izstaigāties, priecājas Gatis.Taujāts par citiem hobijiem, viņš nosauc mājas vīna brūvēšanu savām un mājinieku vajadzībām. Vasarā šim nolūkam tiek lasīti ķirši un citas ogas, rudenī – āboli un aronijas. Pērn Gatis pirmo reizi eksperimentāli sabrūvējis mājas aveņu vīnu un secinājis, ka tas ir visgardākais.
Laimi pasaulē nemeklēsJaunā vīrieša dzīvi izkrāso arī ceļojumi, kurus viņš savai ģimenei un radiem plāno un organizē pats. Tas aizsākās Gata 30. dzimšanas dienā, kad jubilārs izdomāja ierasto pasēdēšanu pie svētku galda aizstāt ar citām, aktīvākām nodarbēm un savus vecākus un citus radus uzaicināja uz divu dienu ekskursiju pa Latgali.Nākamos gadus šādi vasaras ceļojumi kļuva pa tradīciju. Sasēžoties vairākās automašīnās, Bormaņi un viņu radi izbraukājuši Zemgali, Latgali un Vidzemi. Šās vasaras ekskursijai ir nolūkota Kurzeme. Gatis secina, ka Latvijā ir daudz, ko redzēt, tāpēc arī ceļojumam ir nepieciešamas divas dienas, citādi maršrutā laika ziņā nevar iekļauties. Piemēram, lauku tūrismā arvien vairāk zeļ amatnieku un mājražotāju piedāvājums, un viņu sētās esot, ko redzēt.Latvija Gata sirdij ir mīļa. Par strādāšanu un dzīvošanu ārzemēs viņš nekad nav domājis un jūtas labi tepat, Smiltenē.“Neviens no mūsējiem nav aizbraucis projām meklēt laimi pasaulē. Mēs visi – gan tuvāki, gan tālāki radi – esam Latvijā,” uzsver Gatis. Viņš uzaudzis kuplā ģimenē (Gatim ir divi jaunāki brāļi un māsa) un secina, ka vecāki pratuši ieaudzināt ģimeniskumu un māju sajūtu.Kopā ar savējiem jubilārs parasti atzīmē savu vārdadienu. Taujāts, kā jūtas Gata ādā, viņš secina, ka mūsdienās vecāki saviem dēliem šo vārdu izvēlas daudz retāk, nekā agrāk. Kad Gatis Bormanis mācījās Smiltenes 2. pamatskolā (tagadējā Smiltenes Centra vidusskolā), viņa klasē bija četri Gati.Uz interviju “Ziemeļlatvijas” redakcijā šodienas gaviļnieks pat paņēmis līdzi no “Ziemeļlatvijas” izgrieztu rakstu par diviem draugiem – Gati Bormani un Gati Brūveli, ko pirms gandrīz 20 gadiem rakstījusi tagadējā mūsu portāla redaktore Sarmīte Ozola. “Tolaik Gatis bija populārs vārds,” smaida jubilārs. Vārda nozīme un skaidrojums
GATIS. Nav ar pliku roku ņemams, taču dzīvē viņam ir paisumi un bēgumi. Dažkārt pietrūkst uzņēmības. Bieži vien Gatis vairāk teoretizē, nekā dara. Nekad nenovērtē sevi par zemu. Dažkārt pārcenšas. Viņam derētu piesardzīgāk izvēlēties padomdevējus.
