Divi jaunieši mēnesi ceļo pa islāma republiku.
Divi jaunieši mēnesi ceļo pa islāma republiku
Drošākā valstī neesmu bijis – pēc mēnesi ilgas uzturēšanās Irānas Islāma Republikā secina smiltenietis Jānis Matvejs (27 gadi). Kopā ar draudzeni Ievu Ušču viņš šo zemi apceļoja ar sabiedrisko transportu no ziemeļiem līdz dienvidiem Persijas līča krastā. Jaunieši bieži nakšņoja viesmīlīgo vietējo iedzīvotāju ģimenēs.
Latvijā par Irānu izplatītākie priekšstati ir: valsts ar milzīgiem naftas un dabasgāzes krājumiem; kodolieroči un kodolprogramma, atbalsts terorismam, islāma režīms.
Abi latvieši sev atklāja pavisam citādāku zemi. “Mūsu stāsts par Irānu gan ir vienpusējs, jo vairāk redzējām pilsētnieku dzīvi,” jau laikus paskaidro jaunieši.
Dzērājiem – miesas sods
Jānis un Ieva ieradās Irānā no Gruzijas, kur Ieva trīs mēnešus strādāja Boržomi Nacionālajā parkā kā attīstības izglītības biedrības “GLEN Latvija” stipendiāte.
No Irānas jaunieši devās uz Indiju, kur uzturējās divus mēnešus. “Beigās tā jau bija dzīve, nevis ceļojums,” secina jaunieši.
“Ziemeļlatvijai” viņi stāsta par Irānu, jo šī zeme eiropiešiem ir sveša. Mēneša laikā latvieši sastapa tikai, maksimums, 15 ārzemju tūristus. “Varbūt tā ir Irānas antipropaganda, radot priekšstatu, ka tur ir bīstami. Taču tā nav. Drošākā valstī neesmu bijis. Iespējams, tāpēc, ka tur ir stingrs režīms,” pieļauj Jānis. Ieva viņam piekrīt. Eiropā esot lielāks risks tikt apzagtam.
Tiesa, Irānā ārzemju tūristiem jāievēro vietējie likumi un tradīcijas. Ieva izvēlējās apģērbu, kas neaizskar vietējo iedzīvotāju uzskatus par tikumību. “Lakats, jaka ar garām piedurknēm, garās bikses un vēl svārki, jo dibenam jābūt nosegtam,” viņa apraksta savu ikdienas tērpu Irānā.
Ceļojot pa Irānu, arī ārzemniekiem jārēķinās, ka alkoholu šajā islāma zemē lietot nedrīkst. Ja kādu pieķer reibumā, par to ir miesas sods – 60 sitieni ar nūju pa muguru. Iepriekš varot palūgt pretsāpju medikamentus.
Parandža slēpj piegulošus džinsus
Irānā alkoholu veikalos nepārdod. Vai tad neviens tur nedzer? “Dzer. Mājās aiz slēgtām durvīm,” novērojuši latvieši. Alkoholu vietējie ieved kā kontrabandu. Daži zvani armēņiem, un prece ir klāt.
Ievu pārsteidz Irānas iedzīvotāju dubultā dzīve. Tā īstā notiekot viņu mājās.
“Tiklīdz tiek aizvērtas durvis un aizvilkti aizkari, sākas pilnīgi cita dzīve. Tiek rīkotas rietumnieciskas ballītes. Arī meitenes pīpē un dzer šņabi. Kad noņem parandžu, zem tās ir pieguloši džinsi. Frizūras – pat zēngalviņas,” iespaidos dalās Ieva.
No Ievas un Jāņa vietējie ļaudis savu mājas dzīvi neslēpa. Ceļojot pa islāma valsti, eiropieši nokļuva uzmanības centrā un saņēma daudz ielūgumu ciemos. Irāņu lielā interese skaidrojama ar to, ka viņi ikdienā neredz daudz ārzemnieku. Satiekot tos dažus retos, viņi iztaujā, ko svešinieki domā par Irānu un, protams, grib dzirdēt labus vārdus.
“Visi grib palīdzēt, pacienāt, uzaicināt ciemos. Mēs Irānā bijām mēnesi un pusi no tā dzīvojām vietējo ģimenēs. Visur, kur aicināja, pat negājām, jo tas nebūtu iespējams. Apvidos pie Kaspijas jūras cilvēki katru dienu mums deva apelsīnus, mandarīnus, kivi, hurmas,” priecājas jaunieši.
Citrons zupā, āboli sautējumos
Lai nogaršotu īstus vietējos ēdienus, jāizpelnās irāniešu ielūgums viesoties viņu mājās. Ceļotāju vērtējumā Irānas pilsētās ir salīdzinoši maz restorānu un kafejnīcu. Ēdienkaršu piedāvājums ir vienveidīgs. Ielās tirgo ātrās uzkodas, taču Jānis par tām nav sajūsmā.
Savukārt tos ēdienus, ar kādiem latviešus cienāja irāņi savās mājās, ceļotāji atzīst par ļoti gardiem, bet savdabīgiem. Irāņu virtuvē dominē rīsi un gaļas ēdieni. To garšu neierastu padara Austrumu garšvielas un pievienotie dārzeņi un augļi. Citrons zupā vai āboli sautējumos Irānā ir ikdienišķa lieta.
Ieva un Jānis vienu maltīti sev pagatavoja paši. Atpūšoties Persijas līča salā, Jānim izdevās noķert ātri skrienošu krabi. Jaunieši to izvārīja un apēda kopā ar līdzi paņemtajiem kartupeļiem. Tā viņiem bija Ziemassvētku maltīte.
Savukārt populārākais dzēriens Irānā ir melnā tēja. Veikalos to pārdod uz svara, sabērtu lielās kaudzēs. Vizuāli tās atgādina kūdras kalnus. Vīriešu iecienītas tikšanās vietas ir tējnīcas, kurās viņi spēlē domino, dambreti vai šahu, dzer tēju un uzkož cukurgraudus. Kafiju vietējie dzer reti. Piedāvājumā dominē šķīstošā kafija.
Domas pakļautas cenzūrai
Vietējo iedzīvotāju viesmīlības dēļ ceļot pa Irānu esot viegli. Ērti var pārvietoties ar pasažieru autobusiem. Ceļi šajā zemē ir ļoti labi. Visur redzama ieguldīta “naftas nauda”.
“Moderna, droša valsts,” secina latvieši. Pilsētu mikrorajoni dažviet esot līdzīgi “mierīgajiem un garlaicīgajiem Zviedrijas pilsētu rajoniem”, salīdzina Jānis.
Taču ne visi Irānas iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi islāma republikā. Cilvēki ir noguruši no 1979. gada islāma revolūcijas un ilgojas pēc pārmaiņām, pēc demokrātijas. Daudzi grib izceļot uz Rietumeiropu. Pašu valstī viņiem jārēķinās ar stingru islāma likumu ievērošanu. Ieva un Jānis iepazinās ar irānieti, teātra režisori, kura atzina, – māksla Irānā ir pakļauta cenzūrai un radoši izpausties ir ļoti grūti.
Jānis salīdzina Irānas valsts iekārtu ar bijušās Padomju Savienības režīmu ideoloģijas dēļ. Arī irānieši negribot, lai valsts zina viņu īstās domas. Irānā oficiālā reliģija ir islāms, taču daudzi sastaptie cilvēki atzinuši, ka tai neticot. “Viņi bija rietumnieciski savā domāšanā, tāpēc varējām viegli saprasties. Nebija liela kultūršoka,” saka latvieši.
Ieva par vienu no pārsteidzošākajiem atklājumiem atzīst to, ka visas daudzās nācijas Irānā sadzīvo draudzīgi un lepojas cita ar citu.
Norēķinu kartes nederēs
Citiem ceļotājiem, kur varbūt dosies uz Irānu, Ieva un Jānis dod dažus praktiskus padomus. Noteikti līdzi jāņem nauda, jo Irānā bankomāti nav pieslēgti starptautiskajam bankomātu tīklam. Tas nozīmē, ka naudu no norēķinu kartēm nav iespējams izņemt.
Ieteicams uz Irānu ceļot no Stambulas ar vilcienu vai autobusu. Tas esot salīdzinoši lēti. Teherānā var nokļūt aptuveni diennakts laikā. Noteikti ir vajadzīga vīza.
Cenu līmeni Irānā latvieši vērtē kā pieņemamu. Mēnesi ilgā ceļojuma izmaksas bija aptuveni 200 latu katram.
***
fakti
Par Irānu
Valsts valoda: persiešu
Galvaspilsēta: Teherāna
Lielākās pilsētas: Teherāna, Mešheda, Isfahāna
Platība: 1 648 195 kvadrātmetri
Iedzīvotāju skaits: 69 018 924
Valūta: riāls
Daba: tuksneši, kalni
Ekonomika: 85 % eksporta ienākumu dod nafta un dabasgāzeNo Vikipēdijas
