Ja vaicātu, ar ko Ērģeme atšķiras no citiem pagastiem, pirmās prātā ienāk pilsdrupas, kuru mūri ir kā klusi liecinieki senajai Livonijas ordeņa varenībai. Vēl var minēt ērģemiešu valodas izloksni, kurai valodnieki veltījuši pat grāmatu “Ērģemes izloksnes vārdnīca”, kā arī robežu ar Igauniju.Lielā mērā tomēr ikdiena pagastā rit tāpat kā daudzviet Latvijā, jo globālā ekonomiskā krīze nav saudzējusi arī ērģemiešus. Pārvaldnieks Jānis Krams stāsta, ka budžets liek dzīvot pieticīgāk, tomēr nevarot teikt, ka ērģemieši būtu apbižoti. Taupīgi dzīvojot, visu paredzēto izdošoties izdarīt. Problēma ir tā, ka izdevumi palielinās pabalstu izmaksā. “Jaunas darbavietas nav radušās un ar katru gadu kļūst vairāk to cilvēku, kuriem jāizmaksā garantētais iztikas minimums. Trīs bibliotēkas, pamatskola, bērnudārzs, bērnunams un tautas nams – tās ir visas pašvaldības darbavietas,” saka J. Krams.Jaunu uzņēmumu navUz priekšu nav pavirzījusies arī uzņēmējdarbība. Tie saimnieki, kuri jau labi sen ir izveidojuši zemnieku saimniecības, turpina tajās strādāt, bet jauni uzņēmumi vai lielākas saimniecības netop. Finansiālais slogs ir pārlieku liels. Daži pagasta iedzīvotāji darbu ir atraduši Valkas pagasta kokapstrādes uzņēmumā “Vārpas – 1”. “Šoferis, kurš vada uzņēmuma autobusu, dzīvo mūspusē. Tā ir tāda laimīga sagadīšanās, jo ir iespēja no rīta ar autobusu nokļūt darbā un vakarā atgriezties mājās,” saka pārvaldnieks.Kaut arī laiki saimnieciskajā dzīvē kļuvuši grūtāki, šogad ir ieplānoti projekti pagasta infrastruktūras attīstībai. Ar novada pašvaldības atbalstu šovasar Turnas ciematā Limbažu novada ceļu būvniecības firma asfaltēs 2,1 kilometru garu ceļa posmu. Pagasta pārvalde nav aizmirsusi arī pilsdrupas. Ir nolemts turpināt to sakārtošanu. “Pērn šiem darbiem varējām atvēlēt tikai trīs tūkstošus latu. Par šo naudu iekonservējām pagaidu ieejas vārtus. Arī šogad turpināsim darbus, lai pilsdrupas un to apkārtni padarītu par skaistu atpūtas vietu. Pērnvasar drupas apmeklēja diezgan daudz tūristu no Igaunijas un mūsu valsts, tā ka perspektīva tūrismam ir,” apliecina J. Krams. Iespējams, šogad izdošoties iepretim baznīcai pie dīķa izveidot brīvdabas estrādi. Ar to būs panākta skaistāka ainava ciemata centrā.Direktorei ieceru daudzPamatskola un bērnunams no pagasta pārvaldes ir gandrīz ar roku aizsniedzams, tādēļ ielūkojos arī šo iestāžu ikdienā. Bērnunamu ir sākusi vadīt jauna direktore Līga Veinberga. Viņa atzīst, ka ieceru dažādu uzlabojumu ieviešanā netrūkst. “Esmu iepazinusies ar kolektīvu, ar darbiniekiem individuāli pārrunāju turpmākos darbus, kuru, jāatzīst, netrūkst. Pašlaik iestādē dzīvo 11 dažāda vecuma bērni, turklāt četri no viņiem šopavasar beidz pamatskolu. Jāraugās, lai viņiem tas iespējami labāk izdotos un jāpalīdz izvēlēties tālāko dzīves ceļu,” stāsta L. Veinberga. Atceļā iegriežos pasta nodaļā un tur satiktais ērģemietis Leons Jančevskis atzīst, ka te bieži ienākot. “Pašiem sava pasta nodaļa ir ļoti vajadzīga. Turklāt šajās dienās es te varu nopirkt visas vajadzīgās sēklas dārzam. Citur Ērģemē tās nevar dabūt. Nav arī tālu jādodas pēc dažādiem sadzīves niekiem, te daudz kas atrodams, turklāt varu iepazīties ar jaunākajiem preses izdevumiem,” stāsta L. Jančevskis. Skolēniem dzīve šķiet burvīgaUz pamatskolu pagūstu ap pusdienas laiku, un daži skolēni jau dodas mājās. Vēlos zināt, vai pusaudžiem brīvajā laikā laukos ir ko darīt. Uzrunātie Andrejs, Didzis un Dāvids atbild apstiprinoši. Pavasarī tā neesot problēma. Pēc stundu sagatavošanas var pavizināties ar divriteni vai doties makšķerēt. Ja ne ko lielāku, tad raudiņas noteikti varot izvilkt. Par pavasari domā arī skolā. 8. klases meitenes mājturības kabinetā šuj svārciņus un pielāgo tiem pavasarim raksturīgas krāsas. Pagastā dzīve esot burvīga. Bieži notiekot dažādi kultūras pasākumi un danči. Garlaikoties neiznākot.Visvairāk pērk aluVienīgajā ciemata veikalā gan valda klusums. Pārdevēja Vaira Papule stāsta, ka pa dienas vidu tikai pa retam kāds ienāk iepirkties. Pavasarim sākoties, vislielākais noiets ir alum. To vīri pērkot visvairāk, turklāt vietējie esot iecienījuši tieši septiņgrādīgo. Ja sanākot vairāki pircēji, tad jāizrunājot arī visas sadzīves lietas, jāizprašņājot, kā kuram klājas un jāuzzina pēdējie jaunumi. Šosejas malā satiktais Imants, kurš kopj apkārtni par 100 latu stipendiju, gan atzīst, ka nekādu īpašu jaunumu pagastā nav. Jādomājot vien par to pašu iztikšanu. “Pirmo mēnesi strādāju par 100 latiem. Tagad vismaz kaut kā var iztikt, bet pirms tam bija grūti. Citu darbavietu nav. Kādreiz te viss kas bija, pat pienotava, bet, šķiet, tādi laiki vairs neatgriezīsies,” spriež Imants.Pagasta pārvaldes vadītājs J. Krams gan ir lielāks optimists un cer, ka dzīve ar laiku uzlabosies. Tad arī būs iespējams īstenot lielākus projektus. Šogad, piemēram, plānots izstrādāt tehnisko dokumentāciju ūdenssaimniecības attīstības projektam. Arī tā īstenošana uzlabos cilvēkiem dzīves apstākļus.
