Rīgā notikušajā Aivara Ikšeļa jaunās grāmatas atvēršanā “Ceļojums mākslas pasaulē” piedalījās ne tikai grupa valcēniešu, bet arī tie rīdzinieki un mākslas pasaulē prominentas personas, kuras diezin vai ierastos uz grāmatas atvēršanas svētkiem Valkā.
Pavisam grāmatas atvēršanā piedalījās gandrīz 40 interesentu. Tur spēlēja arī Ziemeļlatvijas kameransambļa dalībnieki. Grāmata ir tapusi deviņus gadus un nu tā ieraudzījusi dienas gaismu. Tā ir mācību grāmata jo īpaši mākslas skolu audzēkņiem, enciklopēdija un mākslas vēsture vienlaikus. Tajā izklāstīti nozīmīgākie fakti no mākslas pirmsākumiem līdz mūsu gadsimta sākumam. Šāda grāmata Latvijas vēsturē izdota pirmo reizi un tur arī meklējama šī izdevuma vērtība. Turpmāk vairāk nekā 100 mākslas skolu skolotājiem nebūs jāstrādā ar kopētiem materiāliem. Autors, izklāstot šo procesu, sevi salīdzina ar Dullo Dauku. Taču tam iebilda tekstilmāksliniece un gleznotāja Lilita Postaža un sacīja, ka A. Ikšelim vairāk piestāv apzīmējums donkihots.Vajadzētu grāmatu par grāmatu“Še ir sapulcējušies tie cilvēki, kuri man devuši spēku izturēt līdz galam, lai atvērtu jo īpaši bērniem un jauniešiem domātu grāmatu. Filoloģijas zinātņu doktore Anita Rožkalne par grāmatu ir sacījusi, ka es varētu uzrakstīt bestselleru par to, kā tapa šī grāmata,” teic A. Ikšelis. Interese par mākslu viņam radās 80. gadu sākumā, kad Pēterbaznīcā apmeklējis gobelēnu izstādi, kur iepazinies ar tās autori L. Postažu. Tā arī aizsākusies draudzība ar Postažu ģimeni, kura turpinās joprojām. Lilita un Pēteris bija tie cilvēki, kuri A. Ikšeli saindēja ar mākslas saldo indi, no kuras nav iespējams izārstēties.“Nākot uz pasākumu, domāju par to, ko Aivars savā mūžā ir paveicis. Patiesībā šo labo darbu ir tik daudz, ka visus nemaz nevar uzskaitīt. Bez visiem teātriem un neskaitāmiem starptautiskiem kultūras projektiem, viņš ir pat iemācījies aust abpusēji skatāmas šatiersegas. Es to neprotu un apbrīnoju Aivaru,” komentē L. Postaža. Viņa zina, ka A. Ikšelis, dzīvojot Valkā, ir apņēmības pilns visiem pierādīt, ka pat Latvijas malā cilvēks var visu. “Ziemeļlatvijai” viņa sacīja, ka nesaprot, kāpēc par šo vīru tik daudz raksta ārzemēs, taču Latvijā viņš nav ievērots.Dažas minūtes pirms pasākumaGrāmatas tapšanas ceļš ir bijis ērkšķains. Pirmā izdevniecība, kurai šis darbs piedāvāts, sacīja, lai nevienam citam šo manuskriptu nedod. Pēc nedēļas saņemta atbilde, ka to nevarēs paveikt. Otrā vietā sacīja, ka tas ir gadsimta projekts un viņiem tas nav paceļams. Pēc tam autors uzzināja, ka vispirms ir jāsarūpē nauda, daudz naudas, un sākās tās meklējumi.Izdevumu maketēja Gints Veilands un viņa sieva Maiga. “Tapšanas procesā daudzkārt mainījām gan bildes, gan tekstus, līdz pienāca brīdis, kad sacīju – viss, citādi to nepaspēsim nodrukāt. Paspējām, un esmu gandarīts, ka pasākumu neesmu izgāzis,” smaida mākslinieks. Viņš piebilst, ka rezultāts pārspējis gaidīto. A. Ikšelis savu darbu gatavā veidā ieraudzīja tikai dažas minūtes pirms atvēršanas svētkiem. Valka var lepotiesCita nozīmīga persona A. Ikšeļa dzīvē ir teātra cilvēks Venta Vecumniece. Arī viņa piedalījās grāmatas atvēršanas svētkos. “Kluss, domīgs, taču ļoti vērīgs. Mēs sadraudzējāmies. Par katru notikumu viņa stāsti ir patiesi brīnumaini. Pašdarbībā nāk cilvēki ar ļoti bagātām dvēselēm. Tieši no šiem cilvēkiem aug un attīstās latviešu kultūra. Pamats mūsu tautas izdzīvošanai, kultūras uzplaukumam meklējams laukos un mazajās pilsētās. Aivars ir viens no šiem izcilajiem talantiem,” uzskata V. Vecumniece. Savukārt bijusī Valkas domes priekšsēde Unda Ozoliņa par zīmīgu uzskata situāciju, ka grāmata iznākusi brīdī, kad pabeigta mākslas skolas celtniecība. Valka var lepoties ar Aivara devumu pilsētai, un jau vairākkārt esmu sacījusi, ka viņš ar savu uzņēmību un mērķtiecību ir mūsu Jānis Cimze. Valkai noteikti,” nešaubās U. Ozoliņa.Aivars jau strādā pie nākamās grāmatas par teātra vēsturi saistībā ar Valkas pilsētu. Ja viss notiks kā iecerēts, to ieraudzīsim 2013. gadā.
