Strenču bibliotēka pošas itin drīz plašākai publikai parādīt pilsētas sieviešu jaunāko aizraušanos – tapošanu jeb adīšanu ar grābekļa palīdzību. Ieskatu šajā senajā adīšanas tehnikā sniegs un savus rokdarbus pirmā parādīs strencēniete Rudīte Dāldere.
Izstādes atklāšana un vienlaikus tematiska pēcpusdiena Strenču bibliotēkā notiks pirmdien, 28. martā. Sākums – pulksten 16. Vēl var pieteikties nodarbībāmIzstādei atnestos R. Dālderes darbus paguvusi apskatīt Strenču novada bērnudārza logopēde Guna Gailīte. “Ļoti skaistas krāsas un raksti! Nesaprotu, kā šādus darbus darina. Zinu vien to, ka vajadzīgs grābeklis,” atzīst jauniete, kura pati ir čakla adītāja un tamborētāja.Strenčos tapošana šobrīd esot aktuāla un pat notiek kursi, kuros sievietes mācās šos rokdarbus. Arī Guna tos gribētu apmeklēt, taču pietrūkstot laika. Strencēnietes ar tapošanu aizrāvušās, pateicoties nejaušam gadījumam, kas kopā saveda R. Dālderi un Matīšu skolas skolotāju Liānu Bunkovsku-Bračku. L. Bunkovska-Bračka šoziem sāka vadīt nodarbības Strenču pilsētā. Pirmais kurss jau noslēdzies, tagad sākusies otrā tūre.Šodien, 22. martā, pulksten 15 Strenču vidusskolā (3. klases kabinetā) notiek otrā nodarbība. L. Bunkovska-Bračka iedrošina piepulcēties ikvienu interesentu. Padomā esot arī auduma vai dzijas puķu darināšana un lentīšu šūšana. Tik labu dāvanu veikalos neatrastR. Dālderei, ikdienā Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas dienas centra vadītājai, pirmā doma, redzot skaistas, tapotas šalles, bija, – tas jāiemāca slimnīcas pacientēm!Nodoms ir īstenojies, un izstādē slimnīcā jau izlikti pirmie darbi. “Rokdarbi pacientiem ir laba rehabilitācija. Var aizmirst savas problēmas,” atzīst Rudīte.Viņa pati ir pieredzes bagāta rokdarbniece. Tapošana vilinājusi kā kaut kas jauns, ar ko īsināt laiku ziemā. “Neesmu no tiem cilvēkiem, kuri var nosēdēt mierā. Un cik tad daudz džemperu gada laikā var adīt?” Tapošanai strencēniete pērk efektdzijas, kas izceļ adījuma rakstu. Rezultātā tapušas greznas, košas šalles, kas gan kostīmam, gan mētelim piešķirs elegantu, sievišķīgu akcentu. Pašu tapošanu R. Dāldere neuzskata par grūtu, vien uzsver, ka jābūt uzmanīgiem. “Ir atsevišķi knifi, kas jāzina. Piemēram, bumbiņraksts ir izpildāms uz jūtām, tas nedrīkst būt ne par stingru, ne par vaļīgu. Taureņraksts nav grūts, bet cilvēkam jābūt ļoti uzmanīgam, lai katrs diedziņš būtu savā vietā. Tiklīdz tā nav, raksts pazūd,” stāsta rokdarbniece.Rudīte papildinājusi savu rokdarbu krājumu ar daudzām šallēm, ko ar prieku dāvinot citiem jubilejās. Dāvana ir oriģināla, un veikalos tādu nenopirkt.Strenču bibliotēka aicina pirmdien uz tematisko pēcpusdienu ikvienu interesentu. “Izstādi laika gaitā papildināsim ar citu rokdarbnieču darbiem. Tos rokdarbus, kas iepatiksies, vēlāk varēs iegādāties,” teic bibliotekāre Antra Else.
