Svētdien adventes vainagā tika iedegta pirmā svecīte, iezīmējot gaismas ceļu uz Ziemassvētkiem. Šogad baznīcās un daudzās pilsētās un ciematos publiskās vietās sveces tika iedegtas vēl pirms adventes laika Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo piemiņai. Miera, gaidīšanas un pārdomu laiks sākās uz sirdssāpju un asaru fona. Iespējams, daudzos bēdu nomāktos prātos pavīdēja jautājums, kur bija un vai vispār ir Dievs, kad mans mīļais tik pēkšņi varēja aiziet bojā. Bībelē tomēr ir norādīts, ka Dievs savus likumus cilvēkiem ir devis, lai viņi varētu dzīvot. Viņš tos neuzspiež, bet atstāj cilvēkiem izvēli. Novembra notikumi atklāja, ka lielai daļai cilvēku, kam uzticēta valsts un nozaru pārvalde, izvēle ir bijusi par labu korumpētībai, mantkārei, krāpšanai un mānīgi lētāku pakalpojumu piedāvāšanai, lai pašiem vairāk paliktu kabatā. Nekas jauns tas nav. Tāpat notika Mozus laikā, kad tauta Dieva kalna pakājē izvēlējās pielūgt zelta teļu. Mantkāre kopā ar svētumu nevar pastāvēt, tādēļ zelta teļa pielūdzēji paši sev bija parakstījuši spriedumu. Viņu darbību rezultātā visos laikos ir cietuši arī nevainīgi cilvēki. Dievs ik gadu šajā tumšajā laikā rāda, ka izeja ir ceļš uz gaismu. Simboliski to apliecina Viņa sūtītā Dēla piedzimšana, jo pēc tās gaisma ik dienu kļūst ilgāka. Šajā gaidīšanas laikā mūsu pārdomām jādarbojas gaismas virzienā, lai tā turpmākajās darba gaitās neapdzistu. Palikšanai uz gaismas ceļa nepietiek, ka valstsvīri un amatpersonas ar televīzijas starpniecību parāda sevi sēžam dievkalpojumos. Ir jāizvēlas kalpošana tautai pēc Dieva likumiem, tad nebūs tik daudz tumsas mūsu dzīvē.
