Jērcēniete Annija Ence jau bērnībā iemācījās redzēt pasaulē skaisto.
Jērcēniete Annija Ence jau bērnībā iemācījās redzēt pasaulē skaisto
“Mums pasaulē visu laiku apkārt ir kaut kas negatīvs. Es cenšos caur mākslu citiem dot pozitīvo, dot prieku,” atteic jērcēniete Annija Ence, taujāta, kā viņa savos teju 18 gados (tik Annijai paliks 10. jūlijā) raugās uz dzīvi.
Šonedēļ Annija līdz ar daudziem citiem ļaudīm ir lielajos Dziesmu un deju svētkos Rīgā, jo dejo Strenču jauniešu deju kolektīvā un dzied pilsētas meiteņu vokālajā ansamblī “Fantāzija”.
Savukārt aizvadītās nedēļas nogalē viņa ieradās uz savu zīmējumu izstādes noslēgumu Strenču pilsētas bibliotēkā.
Zīmēt ar krītiņiem un apgleznot zīda kaklasaites ir vēl citi veidi, kā Annija izpauž savas domas un sajūtas. Jērcēnietes vaļasprieki ir arī fotografēšana un aktiermāksla. Jauniete spēlē savas skolas – Valmieras Viestura vidusskolas – Tautas teātrī “Sprīdītis”.
“Annija nekad sevi nav saukusi par mākslinieci, jo vārds “mākslinieks” jaunietei asociējas ar personībām, uz kuru fona viņa nav nekas. Viņa sevi uzskata par vienkāršu meiteni, kuru interesē māksla, un bez tās viņa nevar iedomāties šo dzīvi,” saka Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāja Marina Vdovičenko.
M. Vdovičenko ir gandarīta ik reizi, kad bibliotēkā izdodas sarīkot vietējo talantu izstādes – ar viņu darbiem iepriecināt citus cilvēkus, bet pašus autorus rosināt turpināt iesākto.
Pirmie Annijas zīmējumus – dzīvniekus, putnus un ziedus – izstādē redzēja jērcēnieši. “Malacis,” par novadnieci saka Jērcēnu tautas nama vadītāja Ginta Gailīte. “Tie ir viņas pirmie darbi, un Annijai vēl augt un augt. Talants viņai ir.” Redzot izstādē novadnieces zīmētos zirgus, vairāki jērcēnieši autorei pasūtījuši līdzīgus darbus. Gribot tādas bildes mājās pie sienas.
Annijai gan visvairāk patīk apgleznot zīda kaklasaites. Tās viņa dāvina draugiem un paziņām, jo priecājoties par viņu prieku, saņemot dāvanu.
Annija piekrīt paziņu teiktajam, ka iemācījusies ieraudzīt skaistumu pasaulē, jo jau no bērnības bijusi uz “tu” ar dabu. “Tētis ir mežzinis un mednieks, un kopā ar viņu no bērnu dienām braukājām pa mežiem. Mammas darbs arī vienmēr bijis saistīts ar dabu. Viņa ir vides speciāliste un bijusi arī ekoloģe,” stāsta Annija.
Savukārt impulsu izpaust sevi mākslā jaunietei devuši pedagogi Strenču mūzikas skolā un Strenču vidusskolas skolotāja Sanita Ļeļeva.
