Aicinot protestēt pret jaunajiem Latvenergo tarifiem, tādejādi samazinot uzņēmuma peļņu, paši protestētāji un to atbalstītāji ir piemirsuši vienu būtisku lietu – samazinot Latvenergo peļņu, automātiski samazināsim iemaksu apjomu valsts budžetā.
Tieši no šī lielā valsts maka tiek nodrošināti arī sociālie maksājumi. Tātad, vai protestēsim paši pret sevi?
Novērojot publiskajā telpā esošo neapmierinātību ar AS „Latvenergo” jaunajiem tarifiem, ir jāsaprotot vairākas patiesības, kas saistītas ar šo tarifu koriģēšanas pamatotību, kuras, šķiet, līdz šim nav plašāk apspriestas sabiedriskajā telpā. Šoreiz, atkāpjoties no individuālo tarifa izmaksu pieauguma, ir lietderīgi palūkoties uz plašākām savstarpējām sakarībām, kādas pastāv starp valsti un valsts uzņēmuma AS „Latvenergo” finanšu rādītājiem.
Apzinoties ekonomisko situāciju, kurā valsts šobrīd atrodas, un no tās izrietošās sekas valsts budžetam, dažādas interešu grupas regulāri aicina valsts amatpersonas nodrošināt finansiālu atbalstu vienai vai otrai vajadzībai t.sk. izglītībai, pensijām, autoceļiem, ražotājiem utt. Tajā pašā laikā šobrīd notiek aktīva aģitēšana pret pieaugošajiem tarifiem, kā arī ik pa laikam tiek kritizēti atsevišķi valsts īpašumā esoši komercuzņēmumi, kas strādā ar peļņu.
Diemžēl šajā diskusijā tiek aizmirsts svarīgs apstāklis, – visa šo komercuzņēmumu peļņa pēdējos gadus tiek novirzīta valsts budžeta papildināšanai, savukārt tie ir līdzekļi, kas jau tālāk tiek izlietoti pašu iedzīvotāju vajadzībām. Gadījumā, ja šādu ienākumu nebūs, nebūs arī ienākumu avotu, no kuriem papildināt valsts budžetu, attiecīgi arī maksājumus un atbalstus iedzīvotājiem, ekonomikai.
AS „Latvenergo” īpašnieks ir valsts un kā vairākkārt medijos ir uzsvērts, pēdējo gadu uzņēmuma peļņa tikusi ieskaitīta valsts budžetā. Tātad, tā tikusi izmantota iedzīvotāju ekonomisko vajadzību nodrošināšanai, tai skaitā valsts sociālā atbalsta funkciju realizēšanai.
Kā arī vairākās “Latvenergo” vadības intervijās ir skaidri un gaiši lasāms, ka lielas investīcijas nepieciešamas arī AS “Sadales tīkls” atbalstam, kurš visus pēdējos gadus ir strādājis ar zaudējumiem. Tieši šī ziema pierādīja, ka AS „Sadales tīkls” investīcijām nepieciešamo līdzekļu iztrūkums var radīt dramatiskas sekas ne tikai valsts ekonomikai kopumā.
Tas tieši skar katru mūsu valsts iedzīvotāju! Līdz ar to, lasot internetā par aicinājumiem uz protestiem, man radās tikai viens jautājums. Pret ko mēs protestēsim?
Pret tarifu, kurš daļai mājsaimniecību veidos nelielu palielinājumu, savukārt gandrīz pusei no visām mājsaimniecībām neko maksājumos nemainīs? Man šķiet, ka vienlaicīgi pieprasīt gan sociālo maksājumu, gan dotāciju palielināšanu, gan arī valsts uzņēmumu peļņas samazināšanu, nemainot tarifus, jau pašā saknē ir vērtējama kā destruktīva rīcība.
