Kopš jaunā gada 1. janvāra Launkalnes ciemā ir slēgts vienīgais pārtikas un rūpniecības preču veikals. Uzrunātie ciema ļaudis nožēlo, ka zudusi iespēja uz vietas nopirkt pirmās nepieciešamības preces: maizi, pienu, sāli, cukuru, miltus. Vīri skumst pēc savas zudušās “paradīzes”, kad ar veikalā nopirkto alus pudeli varēja pasēdēt ārpusē domubiedru pulciņā.
Veikala īpašnieces, vietējās firmas SIA “Taiva” valdes priekšsēdētāja Dzidra Plūme gan ievērojusi, ka tagad pārsvarā raud tie cilvēki, kuri iepirkties brauca uz Smilteni.
Suns aprakts pilsētas iepirkšanās tūrēs?Tur jau arī tas suns esot aprakts, kāpēc SIA “Taiva” nolēmusi slēgt savu veikalu. Launkalnieši pārsvarā iepirkušies Smiltenē, kas atrodas aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā, bet ciema veikalā ienākuši vien pēc tādām precēm, ko bija aizmirsuši iegādāties pilsētā. Rezultātā uzņēmuma “Taiva” izdevumi pārsnieguši ieņēmumus.Šogad apritētu 23 gadi, kopš SIA “Taiva” Launkalnē atvēra savu veikalu. “Vilkām līdz pēdējam, taču apgrozījums bija tik mazs, ka beigās mēs būtībā bijām butaforija, nevis veikals,” atzīst Dz. Plūme. Ciema iedzīvotāja Rudīte Šaudiņa gan sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic, ka viņa “Taivas” veikalā būtu iepirkusies biežāk, ja tur varētu norēķināties ar maksājumu kartēm, taču tas nebija iespējams. Uz šo apstākli kā galveno problēmu veikala sekmīgā darbībā norāda arī Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. Viņš skaidro, ka Launkalnes ciemā darbavietas ir galvenokārt sākumskolā un pašvaldībā, taču to darbiniekiem algu ieskaita bankas kontā. Tāpat ir Launkalnei tuvējos kokapstrādes uzņēmumos, kur strādā arī vietējie iedzīvotāji. Cilvēki brauc izņemt skaidru naudu no bankomāta uz Smilteni un pie viena iepērkas pilsētas veikalos, vai arī norēķinās tur ar karti un sapērkas pārtiku vairākām dienām. Maksājumu karšu nepieņemšanu Dz.Plūme gan par kavēkli veikala darbībai neuzskata. Par iespēju norēķināties ar karti mēnesī esot paprasījuši vien atsevišķi pircēji.Launkalnē noteikti vajag vienu veikalu, it īpaši domājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem nav savas automašīnas, uzskata M. Lazdiņš. Pagasta pārvaldnieks pieļauj, ka pagaidām brīvo nišu preču tirdzniecībā aizpildīs autoveikals, taču jārēķinās, ka autoveikals Launkalnē parādoties labi ja pāris reizes nedēļā. “Varbūt jāskatās uz citu pusi un slēgtā veikala īpašniekiem ir jāuzrunā “Firma Madara ‘89” vai “Elvi”? Launkalnē telpas veikalam ir piemērotas tikai tur, bet jaunu tirgotavu nez vai kāds būvēs,” spriež M. Lazdiņš.
Telpas jaunam veikalam ar mieru iznomātSlēgtais veikals Launkalnē atrodas vienstāva ēkā, kuras īpašniece ir tā pati SIA “Taiva”. Uzņēmums labprāt iznomātu savas ēkas telpas citiem uzņēmējiem (gan veikala daļu, gan izremontēto telpu ar lakota koka dēļu grīdu atpūtas pasākumu rīkošanai), ja vien kāds būtu ar mieru tur saimniekot.Tiesa, SIA “Taiva” valdes priekšsēdētāja norāda, – interesentiem uzreiz jārēķinās, ka šis nekustamais īpašums Zemesgrāmatā ir reģistrēts kā ēka komercdarbībai un tas nozīmē lielākus apsaimniekošanas izdevumus, tai skaitā arī maksu par elektroenerģiju. Dz. Plūme šaubās, vai kādam no lielveikalu tīkliem būtu interese atvērt tirgotavu Launkalnē, kas atšķirībā no citiem Smiltenes novada ciemiem ir Smiltenes “guļamrajons”. Daudzi vietējie strādā Smiltenē un tur arī iepērkas, un tieši viņi atzīst, ka pēc veikala slēgšanas tā trūkumu neizjūt.Citādi domā ir jau pieminētā Rudīte Šaudiņa. “Launkalnē vienu veikalu obligāti vajag, kur nopirkt kaut cukuru, sāli, miltus, maizi. Vienu rītu pie manis atnāca kaimiņiene aizņemties olas, – cepusi kotletes un pietrūcis olu, bet ciemā vairs nav veikala, kur tās nopirkt,” stāsta Rudīte.Sieviete gan atzīst, ka sava ciema veikalā nav bieži iepirkusies, jo vienu līdz divas reizes nedēļā braukusi uz Smilteni. Kaimiņos sokas labākLaunkalnieši arī pasūrojas, ka, salīdzinot ar pilsētas veikaliem, viņu ciema tirgotavā bijusi knapāka preču izvēle. Mazais tirgotājs nevar piedāvāt lielveikala preču klāstu un tādas akcijas, kā lielveikalos, skaidro Dzidras Plūmes meita Vineta Roziņa, kura “Taivas” veikalā strādāja par pārdevēju. “Ja ir mazs apgrozījums, kā bija mums, tad ir ļoti jārēķinās ar iepērkamo preču derīguma termiņu. Ja neiztirgojam preci tā laikā, tad makā ir pamatīgs robs. Tāpēc rēķinājām, ko varam tirgot un ko ne, bet pircējs ienāk veikalā un saka, – jums plaukti tukši, jūs likvidēsities? Punktu visam pielika nodokļi. Ja te veikalu atvērtu kāds lielveikalu tīkls, tas varētu piedāvāt lielāku preču klāstu, nekā mēs, taču izdevumi viņam tāpat būtu lieli,” pieļauj V. Roziņa.Tagad viņa reģistrēsies bezdarbnieka statusa iegūšanai. Savukārt Dzidra Plūme,kura arī strādāja veikalā, ir jau pensijas vecumā un teic, ka beidzot atpūtīsies un vismaz pagaidām neko citu nedarīs. Citviet Smiltenes novada ciemos pārsvarā ir vismaz viens veikals, piemēram, Palsmanē – pat trīs un visos var norēķināties ar maksājumu karti. Veikals ir arī Blomē, kas ir vēl tuvāk Smiltenei, nekā Launkalne, un arī tur pieņem karti.
