Pēc 11 stundu lidojuma iespējams nonākt vasarā un 2551. gadā.
Pēc 11 stundu lidojuma iespējams nonākt vasarā un 2551. gadā
Īsta vasara, siltums, saule, jūra, eksotika – tas ir pirmais, kas ienāk prātā, kad iedomājamies par tālo valsti Taizemi, kur ziemas periodā sasildīties un izbaudīt Āzijas burvību brauc tik daudz tūristu no Latvijas, ka iespējams pat saskrieties ar kādu paziņu.
Taizeme ir brīnumaina valsts, bet katrs tajā satiks, ieraudzīs un vērtēs tur pavadīto laiku savādāk.
Badā neviens nenomirs
Pēc lidojuma, piecu stundu pavadīšanas Taškentas lidostas uzgaidāmajā telpā un nakts lidmašīnā nonākam citā realitātē. Jau izkāpjot no lidmašīnas sajūtams siltums, tas, pēc kā uz Taizemi brauc vairums ziemeļvalstīs mītošo.
Lidostā gides pavadībā nokārtojam vīzas un samainām līdzpaņemtos dolārus vai eiro pret vietējiem batiem. Kāds no grupas ir uzrakstījis špikerīti, cik, piemēram, latu ir 200 batu, cik 300 vai 700.
Taizemes galvaspilsētu Bangkoku dēvē par kontrastu pilsētu. Sākumā gan nekādus dižos kontrastus nepamanu, tik ļoti platus, labas kvalitātes ceļus, milzīgus viaduktus, debesskrāpjus. Pārsteidzoši daudz jaunu mašīnu. Gide stāsta, ka Taizemē ir izdevīgi kreditēšanas noteikumi. Kontrastus saredzam brīdī, kad dodamies pirmajā izbraucienā pa Bangkokas Venēciju – upes krastos ir gan skaistas privātmājas, greznas viesnīcas un austrumnieku stila ēstuves, gan nabadzīgas būdeles. Dzīve gandrīz uz upes tajiešiem ir ļoti izplatīta. Kad no laivas burtiski iekāpjam mājīgā ēdināšanas uzņēmumā, skatu piesaista kaimiņos notiekošais – kāda sieviete lej uz dēļiem ūdeni un, tupot uz ceļiem, berž tos ar birsti. Nedaudz tālāk kāds tajietis ar visām drēbēm meklē veldzējumu no karstuma. Jā, Taizemē, kur šobrīd ir ziema, ir ap 30 – 35 grādiem silts. Jāpiebilst, ka šai zemē skaitās trīs gadalaiki – vasara, ziema un lietus periods. Temperatūras svārstības starp dienu un nakti nav tik krasas, kā tādās dienvidu valstīs kā Ēgipte vai Turcija – te silts ir arī naktīs.
Ceļazīmes cenā ietilpa divas ēdienreizes dienā – parasti brokastis un pusdienas vai vakariņas, atkarībā no dienas programmas. Jau ar pirmajām pusdienām tajiešu gaumē mums ir skaidrs – badā nenomirs pat visizvēlīgākais ēdājs – izvēle ir tik liela, ka, mēģinot visu pagaršot, pārēšanās ir neizbēgama. Taizemē ēdienkartē ir gan gaļas ēdieni austrumnieku mērcēs, gan zivis un dārzeņi. Protams, jārēķinās, ka daži ēdieni var būt nedaudz par stipru pie garšvielām nepieradušam latvietim, bet man nekas nešķita pārāk pikants un asaras acīs neriesās. To gan nevaru teikt par dažu ceļabiedru. Jau pirms maltītes gide Ilze mums piekodināja pagaršot ananasu, tie te ir neaprakstāmi gardi. Arī arbūzi burtiski kusa mutē, un šie divi augļi bija topā visu ceļojuma laiku. Ananasi neiztrūkstoši bija visās ēdienreizēs, un mēs nebeidzām brīnīties, ka šeit šie augļi nekož ne mēlē, ne lūpās. Nogaršojām arī dažādus eksotiskus augļus, jāteic, ka garšas sajūtas katram ir individuālas un kas vienam garšoja ļoti, citam – ne.
Taizeme ir slavena arī ar to, ka te var nogaršot visādas eksotiskas lietas – tārpus, kāpurus, sienāžus un tarakānus. Kaut pēc garšas tārpi vai sienāži garšojot kā čipsi, es nesajutu sevī vēlmi ko tādu ielikt mutē. Toties ar lielu prieku garšoju visādas jūras veltes. Kad esi apradis ar vietējo situāciju, tad pāriet arī bailes pirkt pārtiku no ielas tirgotājiem – mēs našķējāmies ar tīģergarnelēm. Pirku arī uz ielas ceptu gaļu, un nekas ļauns man nepiemetās. Bija ļoti gardi. Protams, siltajās valstīs ir uzmanīgāk jāvērtē, ko ēst un ko neēst, jo ātras kājas dabūt var it viegli. Arī mūsu grupā bija cilvēki, kuri saindējās un tā īsti arī nesaprata, ar ko.
Pasaule patiesi ir maza
Taizemē divās nedēļās ir ļoti brīnišķīgi apvienojama atpūta un valsts apskate. Un ko skatīt tur ir ļoti daudz. Bangkokā, šķiet, katrs tūrists apmeklē karaļa rezidenci, apskata neskaitāmos tempļus, kuri mirdz zeltā un viens otru pārspēj varenībā un skaistumā, aplūko Zelta, Smaragda un Guļošo Budu, izstaigā valdības pils teritoriju un mazliet apreibst no šī skaistuma, kas te sakoncentrēts. Karalis Taizemē ir ļoti svēta persona. Par karali drīkst runāt tikai labu, bet tauta viņu arī ļoti cienot un mīlot. Lai kur arī mēs Taizemē braucām, visur bija redzami lieli karaļa portreti.
Tā kā attālumi Taizemē ir lieli un mūsu vēlme redzēt vēl lielāka, tad rīti sākās agri. Guvuši priekšstatu par Bangkoku, dodamies uz kokosu fermu un peldošo tirgu. Brauciens ar laiviņu pa kanāliem ir aizraujošs. Peldošais tirgus ir kā skats no pastkartes. Mums, protams, tā ir izklaide, bet vietējiem – dzīvesveids. Taizemē neiztrūkstoši ir dažādi šovi – čūsku, krokodilu, ziloņu. Savdabīgas izjūtas guvām, jājot pa džungļiem ar ziloņiem. Tūristus ved arī uz dažādiem teatralizētiem uzvedumiem. Vakara neiztrūkstoša sastāvdaļa ir vakariņas tajiešu gaumē. Bangkokas tempļu zelta apžilbināti, dodamies uz Ajutaju, kas ir bijusī Taizemes galvaspilsēta.
Šeit varenie tempļi stāv apdrupuši kā liecība kaimiņu birmiešu neģēlībai. Kad dodamies uz Mjanmu, kādreizējo Birmu, vietējā gide Anna atgādina, ka tur aizceļojis Ajutajas zelts. Mūsu ceļojumā ietilpa arī Zelta trijstūris jeb slavenā kontrabandistu paradīze. Pietiekoši sasmēlušies pozitīvas emocijas Taizemē, ar interesi mērojam ceļu pāri Mekongai – vienai no lielākajām Āzijas un pasaules upēm uz Laosu. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka iebraukšana Laosā ir tikai tāds ķeksītis, jo neko citu jau neredzējām kā vietējo tirgu Mekongas krastā. Te nu bija tā vieta, kur varēja iegādāties vietējo alkoholisko dziru ar dažādām čūskām. Jāpiebilst gan, ka pie mums ievest čūsku dzeramajos ir aizliegts, taču preces te nemaksā tik dārgi, lai tūristi nepaļautos uz veiksmi.
Savdabīgs bija brauciens uz Mjanmu. Robežšķērsošana noritēja samērā raiti. Mjanmas pusē mūs iesēdināja tuk tukos – Taizemē un arī Mjanmā izplatītos taksīšos – un veda uz dažiem tempļiem. Pa ielām pastaigāties mums nebija ļauts un, atklāti jāsaka, arī nebūtu bijusi vēlme – gaisotne šai valstī bija nospiedoša.
Nevar vienā rakstā aptvert visu, ko mēs apskatījām Taizemē, bet viens piedzīvojums tomēr vēl ir pieminēšanas vērts. Proti, mēs pārliecinājāmies, ka teiciens, ka pasaule ir maza – ir patiess. Pa ceļam no Bangkokas uz Čiangmai mēs nakti pavadījām džungļu viesnīcā un no rīta devāmies peldē pa džungļu upi. Sasēdāmies laivā, un mūs uzveda vairākus kilometrus augšā pa straumi. Tad visi laimīgi ieleca upē un peldēja lejā. Kad kādu laiku, straumes nesta, baudīju upes skaistumu, pametu skatu uz blakus peldošo cilvēku, kam straume mani pienesa klāt. No pārsteiguma gandrīz nogāju pa burbuli ar visu glābšanas vesti. Upē nez kā bija gadījusies Strenču domes priekšsēdētāju Velga Graumane. Pat ja mēs būtu skrupulozi plānojuši, šādu tikšanos nebūtu iespējams noorganizēt, jo straume peldētājus nes neprognozējamā ātrumā, turklāt mēs braucām dažādās grupās un pa dažādiem maršrutiem.
Transvestītu un vīriešu paradīze
Ekskursijas saldais ēdiens, protams, bija kūrorts Pataija. Viesnīca dažus simtus metru no jūras, uz izklaidi vedinoša nakts dzīve, plašs piedāvājums un iespējas piepildīt visslēptākās vēlmes. Pa dienu kūrortā visi ļaujas jūrai un saulei, bet vakaros dodas ielās. Jā, Taizeme ir vīriešu paradīze, un nav noslēpums, ka te izbaudīt tajiešu sieviešu piedāvātos mīlas priekus brauc tūkstošiem balto vīriešu. Stāsta, ka daudziem Taizemē esot pat sievas, kuras viņi uztur un apciemo vairākas reizes gadā. Gājēju iela vakara stundās mudž no tūristiem un vietējiem sekss šovu un citu pakalpojumu piedāvātājiem. Labā ziņa, ka Taizemē neviens nekur nerauj aiz rokas. Sieviete pat viena te var pastaigāties droši divos trijos naktī, neviens viņai neuzbāzīsies. Uz gājēju ielas izsaka piedāvājumu laipni, paklanoties un, ja pasaki nē, tad to respektē. Protams, ja cilvēks nav ļoti puritānisks, vismaz reizi dzīvē var arī palūkoties, kas ir sekss šovs. Jārēķinās gan, ka ar erotiku tam maz saistības. Meitenes dara darbu, bezkaislīgi demonstējot pat prātam grūti iedomājamas iespējas. Ir arī šovi, kas domāti sievietēm, gejiem, sadomazohistiem utt.
Un nobeigumā par to, kas paliks atmiņā visspilgtāk. Tas nenoliedzami ir siltums, daba un smaidīgie cilvēki, kuri ir tik neviltoti laipni, ka negribot smaidi viņiem līdzi. Tās ir masāžas, kuras neizbaudīt, esot šai zemē, ir vienkārši apgrēcība. Tie ir varenie tempļi un budisma klātbūtne ik uz soļa, garšīgie ananasi un jūras veltes, nakts tirgi, kur vari nesteidzīgi klīst un priecāties par cenām, tie ir transvestītu šovi, kad tam, ko tev saka, acis netic. Un vēl tā ir sajūta, ka pasaules steiga un problēmas uz tevi neattiecas, tu vari ļauties baudīt dzīvi, kaut vismaz šīs divas nedēļas.
***
Fakti
Taizeme
Galvaspilsēta – Bangkoka (8,77 milj.)
Platība: 513 115 km2
Iedzīvotāju skaits: 61 798 000
Naudas vienība – bati
Reliģija – budisms
Valoda – taju
Klimats: ziemeļos valda tropisks klimats, dienvidos – tropisks musonu klimats; labākais laiks apciemošanai ir no decembra līdz jūnijam, kā arī no augusta līdz septembrim, kad temperatūra svārstās no +20 C līdz +24 C
Ko atvest mājās: zīda un ādas izstrādājumus – ziloņa, krokodila, kobras ādas somas, siksnas un makus; sudraba un zelta izstrādājumus, rotās iestrādātas dabīgās orhidejas
