Blomes pagastā joprojām atrodas pamatskola, tiek nodrošinātas pirmsskolas grupas, veiksmīgi funkcionē tautas nams, bibliotēka, ir feldšeru punkts un vietējais veikals. Tikpat liels uzskaitījums nepieciešams, lai nosauktu visus pašdarbības kolektīvus. Pagastu šķērso arī autoceļi, kas ved uz Cēsīm un Valmieru, tātad regulāri kursē sabiedriskais transports. Lai uz kuru pusi arī dotos ar autobusu vai kājām, var redzēt, ka te ir attīstīta lauksaimniecība.
“Ziemeļlatvija” uz sarunu aicina Blomes pagasta pārvaldes vadītāju Gaidi Bogdanovu, lai noskaidrotu, kāds tieši pagastā bijis aizvadītais gads, kas nozīmīgs paveikts un kādas ir prioritātes šogad.
– Ko jūs domājāt, sakot, ka 2015. gadu droši var saukt par raženu?- Par pašvaldības līdzekļiem esam paveikuši vairākus vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgus darbus. Pērn vasarā skolā varējām uzsākt telpu kosmētisko remontu, atjaunojot arī grīdas un labierīcības. Arī Blomes tautas namā izremontētas vairākas telpas un rekonstruēta daļa no galvenajām kāpnēm. Vislielākais prieks no izdarītajiem darbiem ir par ūdens un kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju, kas ir liels ieguvums ilgtermiņā, un atdzelžošanas sistēmas uzstādīšanu. Tagad ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, lielākie ieguvēji ir Dzirnavu ielas nami, jo līdz šim tiem ūdens padeve nāca no cita torņa. Dzirnavu ielā uzstādīts arī apgaismojums. Vēl nomainījām jumtu Jeberlejas estrādes lapenei un veicām uzlabojumus pagasta apkures katlam. Varu teikt, ka viss plānotais ir īstenots.
– Kas bija prioritārās lietas veidojot 2016. gada budžetu?- Prioritāte ir turpināt iesākto. Piemēram, pagājušajā gadā atvēlējām naudu skolā kosmētiskajam remontam, bet šogad ceram, ka būs iespēja izglītības iestādē nomainīt apkures katlu. Līdzšinējais jau ir vismaz desmit gadu vecs un nolietojies. Ļoti gribētu, lai apgaismojums būtu arī Jasmīna, Ceriņu un Krasta ielā, bet tā kā budžetu apstiprinās tikai februārī, par to vēl pāragri spriest.Smiltenes novada pašvaldība lielākoties atbalsta mūsu ieceres, taču tām jebkurā gadījumā jābūt argumentētām. Kā jau katru gadu, droši vien izdosies uzlabot arī kādu pašvaldības ceļa posmu, bet diemžēl nauda šādiem darbiem ir krietni par maz.
– Tātad Blomes pagastā lielākā problēma ir vietējās nozīmes ceļu seguma kvalitāte, nevis bezdarbs?- Jā! Lielākās problēmas ir lauku ceļi, ne tikai mūsu pagastā, bet lielākoties visur. Pašvaldības ceļu remontā iegulda maz līdzekļu. Baidos iedomāties, kas būs pēc gadiem pieciem, desmit. Virskārtas uz ceļiem pēdējo reizi daudz kur bērtas Padomju gados. Dažviet pat laukakmeņi jau redzami. Ceļi arī intensīvi aizaug. Varu izstāstīt, ka pagājušajā gadā iztērējām 14 tūkstošus eiro ceļu remontā. Naudu ieekonomējām, jo iepriekšējās divās ziemās bija maz sniega. Bet tas ir krietni par maz. Protams, pašvaldības budžetā ceļu remontam ir paredzēts finansējums katru gadu, bet ļoti minimāls salīdzinājumā ar “Latvijas valsts ceļiem”.Lauku iedzīvotājiem tas ir galvenais, viņus neinteresē, vai pagasta centrā ir jauna ietve vai puķudobes, viņiem ir jānokļūst no mājām uz darbu un atpakaļ. Par ceļu stāvokli laukos es bieži dzirdu no cilvēkiem. Tas ir tikai saprotami.
– Ar ko blomēnieši pelna iztiku?- Lielākais darba devējs pagastā ir “Smiltenes piens”. Tāpat ir vairāki mazie uzņēmēji. Mums nav daudz mežu, bet ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Varam lepoties ar to, ka vietējie ļaudis nodarbojas ar graudkopību un piena lopkopību. Mums ir aptuveni septiņas astoņas lielās saimniecības. Pavisam droši varu apgalvot, ka lauki ir apsēti un principā trūkst zemes. Zemnieki nomā platības un labprāt paplašinātos. Zinu, ka daži savā zemē pat ir gatavi krūmus izcirst, lai būtu vieta, kur sēt.Pēdējie dati liecina, ka Blomes pagastā dzīvo 1040 iedzīvotāju. Protams, kāds aizbrauc prom, bet cits atnāk te dzīvot un strādāt. Salīdzinot ar citiem pagastiem, mums nav lielu izmaiņu iedzīvotāju skaita ziņā. Tas, kas gribēs strādāt un strādās, tam laukos būs darbs. Blomēnieši darbu atraduši arī Smiltenē un Valmierā. Bieži vien darba devēji saskaras ar problēmu, ka trūkst darbaroku.
– Vietējie iedzīvotāji ir ne tikai strādīgi, bet arī uz sadarbību vērsti ļaudis?- Tieši tā! To visbiežāk var redzēt Lielajās talkās un biedrību īstenotajos projektos. Kopā esam uzstādījuši āra trenažieru, rotaļu un hokeja laukumus. Šajā vasarā plānoju veikt nelielus labiekārtošanas darbus Dzirnavezera peldvietā, tad atkal aicināšu palīdzēt vietējos iedzīvotājus, kas vienmēr ir atsaucīgi. Kopā mēs izdarām daudz labu lietu. Šajā gadā ikvienam Blomes pagasta iedzīvotājam novēlu veiksmi un optimismu un lai nebaidās nākt pie manis un vaicāt, ja kaut kas nepieciešams.VIEDOKĻIValentīna Krūmiņa, z/s “Kalnāres” līdzīpašniece:- Gan mums saimniecībā, gan Blomes pagastam 2015. gads ir bijis veiksmīgs. Viss iet uz priekšu. Pagastā īstenoti vairāki projekti, kas uzlabo dzīves kvalitāti, kā arī pie mums ir aktīva sabiedriskā dzīve. Vienīgā problēma ir lauku ceļi. Tie ir dramatiskā stāvoklī jau ilgāku laiku. Manuprāt, to atjaunošanai vajadzētu piešķirt lielāku finansējumu. Saimniekojot ikdienā sanāk daudz pa tiem braukt.Par saimniecību runājot, apsaimniekojam 210 hektārus zemes, gribētu vēl, bet praktiski vairs nav, kur ņemt. Darāmā un ideju ir daudz. Mēģināsim piesaistīt Eiropas naudu
angāra celtniecībai, graudu un tehnikasnoliktavai. Līdz februāra sākumam ir iespēja iesniegt projektu.Ilze Briede, lauku mājas “Donas” saimniece:- Man pašai aizvadītais gads bija ļoti ražens, darbs bija divas trīs reizes vairāk kā iepriekš. Arī pagastā kopumā viss notiek. Esmu pārliecinājusies, ka daudz kas ir atkarīgs no tevis paša. Jo vairāk dara, jo vairāk nāk klāt darbu un pienākumu un vairāk vari izdarīt. Tūliņ pucējos un lidoju prom uz Berlīni, kur no 15. līdz 24. janvārim norisināsies starptautiskā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde “Zaļā nedēļa”. Izstādē piedalīšos kopā ar Brīvdabas muzeju, cepsim maizīti, cienāsim apmeklētājus un vēl visādi
izdarīsimies. Lidoju prom jau šodien, jo jāveic visādi sagatavošanās darbi.Pats svarīgākais ir būt atvērtam un pozitī-vam, ja lamāsi valdību un visus par to, cik Latvijā un laukos ir slikti, tad diez vai kāds gribēs komunicēt un sadarboties. Protams, ja cilvēks grib, var sēdēt kaktā un kritizēt, jo tā taču ir vieglāk. Reizēm pat šķiet, ka pārmetumi darbu darītājiem ir nepamatoti. Cik esmu saskārusies gan ar pagasta pārvaldes vadītāju Gaidi Bogdanovu, gan tautas nama vadītāju Gitu Skadiņu, viņi izturējušies pozitīvi un izrādījuši atsaucību. Mēs paši, iedzīvotāji, bieži vien nekur neiesaistāmies un pat neaizejam apskatīties, kas notiek, kas ir mainījies. Reizēm pārmetumi ir nepamatoti.
