Bēgļu krīze Eiropā ir karstās ziņas ne tikai daudzu valstu, tai skaitā Latvijas, televīzijas kanālos, presē un internetā. Par to runā cilvēki savās mājās un paziņu lokā. Malā nepaliek arī skolas.
Lai skolēniem izskaidrotu šobrīd notiekošos procesus Eiropā, kad to pārpludina migrantu straumes, un izprastu situācijas cēloņus un sekas, pedagogiem pašiem jābūt zinošiem šajā jomā. Tālab bēgļu tēmai tika ierādīta nozīmīga vieta piektdien Smiltenes ģimnāzijā sarīkotajā Vidzemes ģeogrāfijas skolotāju ikgadējā saietā, uz kuru ieradās 73 pedagogi.
Situāciju nepamatoti dramatizē?Arī mūsdienu pasaules aktuālākajām problēmām ir jāatrod vieta laikmetīgā ģeogrāfijas mācīšanā skolēniem, uzskata pasākuma namamāte, Smiltenes novada ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ingūna Rulle un semināra dienas kārtībā kā pirmo iekļāva lekciju “Bēgļi un globālie konflikti”, ko lasīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders.Aizvadītajā gadā Eiropā ieradās vairāk nekā miljons bēgļu, galvenokārt no Sīrijas, Irākas un Afganistānas. Vairākas Šengenas zonas valstis tā rezultātā atjaunojušas robežkontroli. “Lielais bēgļu pieplūdums Eiropā apdraud Šengenas zonu,” plašsaziņas līdzekļi jau citē, ko nesen Pasaules ekonomikas forumā Davosā teikusi Kristīne Lagarda, Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore. Izmantojot iespēju, “Ziemeļlatvija” uz interviju par bēgļu jautājumu uzaicināja Juri Paideru, kurš uzskata – “šā brīža situācijas dramatizējums ir dīvains”.Juris Paiders: – Kāpēc mums dažkārt ir jāapskata vēsture? Lai saprastu, ka tas, kas ir šodien, nav briesmīgākais, kas varētu notikt. Kara laikā ar bēgļiem situācija bija daudz dramatiskāka, un tika atrasti veidi un metodes, kā šo situāciju atrisināt. Šobrīd nav nekā īpaši ārkārtēja, jo vēl nesenā pagātnē bijuši konflikti ar 10 miljoniem bēgļu. Otra lieta, – nevajag likt vienlīdzības zīmi starp kara bēgļiem un ekonomisko migrāciju. Šajā gadījumā valstij nav pienākums uzņemt ekonomisko migrāciju. Vācijas lielā biznesa interesēs viņiem vajadzīgs piesaistīt darbaspēku no ārpuses, un tad nu viņi šobrīd izmanto Sīrijas situāciju, lai risinātu sava lielā biznesa izmaksu problēmas, piesaistot migrantus no ārpuses. (Vācija kļuvusi par imigrantu, īpaši sīriešu, visiecienītāko galamērķi kopš kanclere Angela Merkele atviegloja patvēruma piešķiršanas nosacījumus šīs valsts bēgļiem – redakcijas piezīme). Taču vai būtu kaut kas īpašs, dramatisks, kas apdraudētu Eiropas nākotni? Eiropa ir tikusi galā ar stipri lielākiem izaicinājumiem.- Eiropa kopumā tomēr ir salīdzinoši liela, ja pavērtējam tās mērogus kontekstā ar Latvijas mērogiem. Ja Latvijā ieradīsies bēgļi no citas kultūras un citas mentalitātes zemēm, vai tad tas nevar apdraudēt Latvijas kultūrvēsturiskās tradīcijas un dzīves veidu?- Nē, un nekādā veidā, jo uz šejieni neviens neraujas. Otrkārt, līdzšinējā Latvijas pieredze rāda, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju (Latvijā tas saucas “bēgļa statuss”) piešķir aptuveni 10 procentiem no tiem, kuri iesniedz pieteikumu. Līdz ar to, ja arī kāds bēglis te ieradīsies, tad aptuveni 90 procenti no viņiem vai nu tiks deportēti piespiedu kārtā,vai arī sekos tā saucamā labprātīgā izceļošana. Un no tiem bēgļiem, kuri šādu statusu ir ieguvuši, Latvijā paliek labi ja trešā daļa. Tāpēc pašlaik var runāt par kādiem 60 cilvēkiem. Pagājušā gadā ap 300 cilvēku piespiedu kārtā tika deportēti jeb “atgriezti” mītnes zemē. Pamatā tā ir Vjetnama.- Tomēr bēgļu pieplūdums Eiropā izraisa vardarbības uzliesmojumus un ksenofobiju – vietējo iedzīvotāju dziļu nepatiku pret ārzemniekiem. Kas zina, kādus procesus tas var izsaukt tālāk, it īpaši, ja atceramies Eiropas vēsturi.- Cerēt, ka visi no tā miljona bēgļu ir eņģeļi, būtu stipri naivi. To cilvēku vidū, kuri ierodas, ir gan labi ļaudis, gan asociālas personas, gan krimināli vai puskrimināli elementi. Ikvienas valsts uzdevums ir garantēt savu iedzīvotāju drošību, un domāju, Vācijas vēlētāji piespiedīs pašreizējo vadību garantēt šo drošību. Nevar arī risināt savas biznesa problēmas uz citu rēķina, kā to dara Vācija. Eiropas Savienībai tas ir liels izaicinājums, atzīst J. Paiders.
Tas interesē arī skolēnusBērni, tāpat kā pieaugušie, klausās radio, skatās televīziju, un mūsdienu pasaules aktualitātes, arī situācija ar bēgļiem mācību stundās kaut pa teikumam ir jāpārrunā, “Ziemeļlatvijai” atzīst Variņu pamatskolas ģeogrāfijas skolotāja Ineta Mazjāne.Tāpēc viņa J. Paidera lekciju ar atskatu uz Pirmā un Otrā pasaules kara bēgļiem un vēstures sasaisti ar mūsdienām atzīst par vērtīgu un darbā noderīgu, tāpat arī citas seminārā dzirdētās lekcijas un kolēģu metodiskā darba pieredzi. “Ieguvu jaunas idejas, kas noderēs, domājot, kā interesantāk vadīt stundas skolēniem. Paldies organizatoriem, it īpaši Ingūnai Rullei, par šo iespēju, kā arī izdevību satikt kolēģus!” teic I. Mazjāne.Ģeogrāfijas skolotāji arī klausījās lekcijas par klimata mainību Latvijā un pasaulē, ceļošanas un tūrisma tendencēm mūsdienās un vairākus ceļojumu stāstus.Šogad pasākums notika ar moto “Vidzemes ģeogrāfu sadarbībai – 21”. Jau septīto gadu tradicionāli janvārī kolēģus uzņem Smiltenes novada ģeogrāfijas skolotāju metodiskā apvienība un tās vadītāja, Smiltenes ģimnāzijas skolotāja I. Rulle. Viņa arī izstrādāja tālākizglītības kursu programmu par mūsdienu pasaules aktuālo problēmu vietu laikmetīgā ģeogrāfijas mācīšanā, un katrs semināra apmeklētājs saņēma apliecību par šo kursu noklausīšanos.
