Aizvadītā gada nogalē Sedas pilsētu Strenču novadā piemeklēja kārtējās apkures problēmas. Gandrīz divas nedēļas, sākot no 14. decembra, dzīvokļos pietrūcis siltuma un temperatūra daudzos mājokļos sasniegusi tikai orientējoši plus astoņus līdz 12 grādus, “Ziemeļlatvijai” stāsta sedēnieši.
Decembra nogalē centralizētā siltuma padeve pilsētā jau bija normalizējusies, un jauno gadu cilvēki sagaidīja siltos dzīvokļos, taču vakar atkal esot kļuvis auksts. Kad Sedā pēc iedzīvotāju uzaicinājuma ieradāmies 27. decembrī, pie vienas no daudzdzīvokļu mājām bija sapulcējušies vairāki desmiti sašutušu pilsētnieku. Maksu par siltumu pārrēķināsViņi burtiski apbēra “Ziemeļlatviju” ar jautājumiem par komunālo pakalpojumu problēmām pilsētā, kā arī cits pēc cita pauda savu sašutumu par to slikto kvalitāti, kā rezultātā jātērē papildu nauda par elektrību sildītājiem. Pat tad, ja nekas nemainās, galvenais, lai Latvijā mūs dzird, uzsvēra iedzīvotāji un piebilda, ka jūtas kā rezervātā, blokādē vai ledus laikmetā.Sedēniešus uz tikšanos ar “Ziemeļlatviju” saaicināja pilsētas iedzīvotāja Valentīna Bortnika. Viņa šajā neformālajā sapulcē arī nolasīja klātesošajiem speciāli sagatavotu uzrunu. “Mēs pirms vairākiem gadiem pievienojāmies Strenčiem, domājot, ka tā būs labāk, jo iepriekšējo varu uzskatījām par sliktāku. Taču kļūdījāmies, jo mūsu pilsētā ir bardaks,” uzsver V. Bortnika. “Cilvēki pārvēršas par bomžiem un nodzeras, dzīvo pat dārzos un šķūņos. Atvēra mums skaistu klubu, liels paldies. Ir, kur aiziet. Bet kādi var būt svētki, ja mājās tos sagaidi zem divām segām? Un tā gadu no gada. Tiklīdz uznāk sals, mūsu dzīvokļos temperatūra ir no astoņiem līdz 12 grādiem, kā nu kuram, bet maksu ņem kā par pilnvērtīgu apkuri. Ūdens no krāna knapi nāk silts, bet maksu ņem kā par karstu.”Daudzi sedēnieši vecā gada nogalē parakstīja Strenču novada domei adresētu iesniegumu, prasot pašvaldībai samazināt komunālo maksājumu rēķinus un risināt centrālās apkures un karstā ūdens padeves jautājumus, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus un nesaltu savās mājās. Apkure Sedā ir novada domes pašvaldības pārziņā un par kurināmo tiek izmantotas akmeņogles.Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš gan aicina katras Sedas mājas iedzīvotājus nerakstīt atsevišķi iesniegumu par apkures problēmām, jo pašvaldība tāpat visai Sedas pilsētai pārrēķinās maksu par decembrī piegādāto siltumu un dos atlaidi. Apkures tarifs Sedā ir 35 lati par vienu megavatstundu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir orientējoši no 60 santīmiem līdz diviem latiem – kā nu katrā mājā vai dzīvoklī.Pacietība bija izsmeltaApkures problēmas Sedā pamatīgi samilza Ziemassvētku brīvdienās, kad to risināšanā iesaistījās Strenču novada domes vadība. Sedēnietes Valentīna Bruja un Vera Lūsa gan uzsver, ka dzīvokļos temperatūra nav bijusi normas robežās visu decembri un sasniegusi tikai astoņus, 10 līdz 11 grādus, kā nu kur. Viņām piekrīt citi sapulcē klātesošie iedzīvotāji. Ziemassvētku brīvdienās sedēniešu pacietība bija pilnībā izsmelta. Vairāki iedzīvotāji sēdušies mašīnās un braukuši uz novada domes priekšsēdētāja Jāņa Pētersona māju Strenčos. Lai dome risina problēmas, meklē alternatīvu, viņi par to saņem naudu, uzsver Sedas iedzīvotāji.Kas tad decembrī bija noticis ar apkuri Sedā? Pilsētas katlumājā kurinātāji skaidro, ka bieži atgadījās elektrības padeves pārrāvumi, kas atslēdza arī automātiskā katla kompjūteru. Kamēr to iedarbināja, temperatūra kritās un ciemats atdzisa. Piedevām pienācīgi nedarbojās apkures katla vārsts, kas regulē ogļu slāņa biezumu uz konveijera. Kamēr vainu piefiksēja, pagāja laiks, temperatūra atkal nokritās, bet mājas atdzisa. Piemēram, 27. decembrī Sedas katlumājā izejošā jeb izplūdes ūdens temperatūra bija plus 55,8 grādi. Piemēram, katlumājā, kas apsilda tuvējo Smiltenes pilsētu, turpgaitas caurulē temperatūra ir plus 70 grādu pie nulle grādiem ārā; pie mīnus 13 grādiem – 82 grādi, noskaidroja “Ziemeļlatvija”.Iestājoties salam, tikai viens Sedas katlumājā esošais apkures katls ar divu megavatu jaudu arī nespēj saražot siltumu visai pilsētai. Otrs apkures katls ar vienu megavatu lielu jaudu, kas nopirkts šogad, vēl joprojām atrodas katlumājas pagalmā zem klajas debess. Ogles sūtīs uz ekspertīziPašvaldība ir ņēmusi vērā kurinātāju norādi par akmeņoglēm, kas, pēc viņu teiktā, labi nedegot, un nosūtīs ogļu paraugus uz laboratoriju ekspertīzei. Kamēr nav ekspertīzes slēdziena, nav pamatota iemesla apšaubīt ogļu kvalitāti, jo katrai kravai līdzi ir atbilstības sertifikāts, piebilst novada izpilddirektors.Pagaidām akmeņogles Sedai piegādā Rīgas firma “Akvarius”, kas uzvarēja Strenču novada domes izsludinātajā iepirkumā aizvadītajā sezonā. Savukārt atklātais konkurss par akmeņogļu piegādi Sedas pilsētas centralizētās apkures nodrošināšanai 2012./2013. gada sezonā ir ieildzis. Pirmā iepirkuma rezultātus viens no pretendentiem pārsūdzēja. Rezultātā pašvaldība izsludināja jaunu konkursu. Pieteicās trīs pretendenti. Pašlaik notiek saņemto pieteikumu izvērtēšana.2008. gadā, vēl pirms novadu reformas, iegādājoties akmeņogļu automātisku apkures katlu, nevis šķeldas katlu, Seda faktiski ir iekritusi, jo ir grūti iepirkt labu kurināmo, secina pašvaldība.“Firmas Latvijā uz šādiem katliem atbilstošu ogļu (ar frakciju no viena līdz 10 milimetriem) piegādāšanu vispār neorientējas. Cik zinām, tad visā Latvijā ir tikai dažas vietas, kur kurina katlus ar šādām oglēm, piemēram, Ventspilī, Daugavpilī un Sedā,” piebilst A. Auniņš.Sedas apkures “sāpju bērni” ir arī esošā apkures katla nepietiekamā jauda lielāka sala laikā un ieilgusī papildu apkures katla nodošana ekspluatācijā.Strenču novada dome šogad cerēja uz privātas partnerības līguma pamata ilgtermiņā nodot Sedas pilsētas siltumenerģijas ražošanu un siltumapgādes pakalpojumus akciju sabiedrībai “Seda”. Vietējais kurināmā resurss varētu būt turpat, Sedas pusē, izstrādātā kūdra. Taču uzņēmuma īpašnieks, Somijas koncerns “Vapo”, šogad pateica “nē” a/s “Seda” līdzdalībai tādā konkursā.Pēc pašvaldības pasūtījuma šogad tika izgatavots jaunais, ar rokām kurināms apkures katls ar vienu megavatu lielu jaudu, taču tas joprojām nav pievienots esošajai apkures sistēmai. Strenču novada dome tikko sākusi risināt jaunu variantu – iegādāties Polijā citu, rūpnieciski atjaunotu, bet automātisku apkures katlu akmeņoglēm ar 1,5 megavatu lielu jaudu, kas būšot ekonomiski izdevīgāk. Ja šogad nopirktais mazais apkures katls izmaksāja aptuveni 10 tūkstošus latu, tad tā uzstādīšana, ieskaitot aprīkojumu, atbilstoši tehniskajam projektam izmaksā orientējoši 50 tūkstošus latu, informē pašvaldības izpilddirektors. Sedai grib saimnieku “Esam ķīlnieki apkurei ar akmeņoglēm,” atzīst A. Auniņš, taujāts, vai ir iespējams Sedā nākotnē pāriet uz šķeldas apkuri. Taču apkure faktiski ir tikai viena no problēmām komunālo pakalpojumu jomā šajā pilsētā, kur to risināšanai līdzi nāk aptuveni 200 tūkstošu latu liels iedzīvotāju parāds par komunālajiem maksājumiem. “Ziemeļlatvija” iedzīvotāju sapulcē Sedā uzklausīja arī ļoti daudzus iedzīvotāju jautājumus, kas saistīti ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu: par cauro jumtu nomaiņu; kāpņu telpu remontu; nepareizi noregulētiem māju iekšējiem siltummezgliem, kā rezultātā rodas problēmas ar ūdens cirkulāciju; siltuma skaitītājiem, kas, pēc sedēniešu domām, pareizi nefunkcionē, un tamlīdzīgi. “Divus gadus pēc kārtas mūsu māja raksta un sūta iesniegumu novada domei, ka mums vajag jumtu labot, jo tas tek. Mūsu mājai ir 50 gadu, bet jumts nav mainīts,” sūdzas Zoja Ivanajeva no Zaļās ielas 7.Sedēnieši uskata, ka viņu pilsētai vajag saimnieku, kurš dzīvo un strādā Sedā, jo tagad tāda cilvēka nav.“Agrāk pilsētā dzīvoja visa priekšniecība. Ja kādai mājai gadījās avārija vai bija cita problēma, bija, pie kā iet. Tagad visa priekšniecība ir Strenčos. Ja kaut kas notiek pēc darba laika, nav, pie kā vērsties,” secina sedēnietis Anatolijs Jankauskas.“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka 2010. gadā Strenču novada deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma izslēgt no novada domes administrācijas štatu saraksta amatu “pārvaldnieks” – pavisam trīs štata vietas. Novadā ir likvidēti Sedas pilsētas, Jērcēnu pagasta un Plāņu pagasta pārvaldes vadītāja amati uz pilnu slodzi. Piemēram, Sedas pilsētas pārvaldē viens cilvēks apvieno pārvaldes vadītājas, lietvedes un personāla vadības speciālistes amatu.Drīzumā vairāku Sedas dzīvojamo māju apsaimniekošanā gan ir gaidāmas izmaiņas. Decembrī notikušajā novada domes sēdē deputāti nolēma nodot Limbažu firmai “Jumis SP” pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības arī attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām (kopīpašuma daļu) Miera ielā 1, 2 un 3, Parka ielā 24, Sporta ielā 1a un 2, Tirgus ielā 5, Uzvaras ielā 1, 3, 9 un 11, Zaļajā ielā 7, 8 un 9. Savukārt Miera ielas 5, 6, 7 un 8 un Zaļās ielas 10 daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas tiesības noteiktam apsaimniekotājam tiks nodotas konkursa kārtībā.
