Svētdien, Lāčplēša dienā, daudzviet Latvijas kapos dega lāpas un svecītes, lai godinātu apglabātos karavīrus, kuri Brīvības karā cīnījās par mūsu valsts neatkarību.
Valkas novadā ir izveidojusies laba tradīcija – šajā dienā pie kādas no Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapavietām uzlikt piemiņas plāksni.Piemiņa dārga arī jauniešiemŠogad 11. novembrī Valkas novada dome kopā ar Zvārtavas pagasta pārvaldi Aumeisteru kapos atklāja piecas piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Kārlim Valdemāram Purgalim, Fricim Alksnim, Jūliusam Balodim, Pēterim Briedim un Paulim Melzupam.Lāpu gājienā uz Aumeisteru kapiem devās zvārtavieši un Aumeisteru iedzīvotāji. Iepriecināja, ka pasākumā piedalījās daudzi jaunieši un vietējās Ozolu pamatskolas audzēkņi. Viens no viņiem – Lauris Vērzemnieks – “Ziemeļlatvijai” atzina, ka kopā ar draugiem ir atnācis pats pēc savas iniciatīvas. Skolotājas skolā ir interesanti stāstījušas par Brīvības kara notikumiem, un viņi vēlējušies kopā ar pieaugušajiem piedalīties lāpu gājienā. Lāpu gaismā pie karavīru kapavietām Zvārtavas sieviešu ansambļa izpildījumā skanēja strēlnieku dziesmas, bet Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste Aija Priedīte pie katra Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera atdusas vietas pastāstīja par viņa cīņu gaitām.Varoņstāsti ir zināmi un saglabātiK. V. Purgalis ir dzimis 1899. gadā Plāņu pagastā. 1919. gada jūnijā viņu Smiltenē iesauca Latvijas armijā. Tā paša gada novembrī karavīrs izrādīja varonību, uzsākot tuvcīņu ar ienaidniekiem, kad viņš kopā ar velosipēdistu rotu, šķērsojot Lielupi pār Garozas tiltu, nokļuva apšaudē. 1920. gadā par izrādīto varonību viņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Miris 1966. gadā.F. Alksnis dzimis 1895. gadā. Latvijas armijā cīnījās pret landesvēru. Ar varonību izcēlās jūnija kaujās pie Raunas. Tajās viņu divas reizes ievainoja, bet karavīrs ierindu neatstāja, kamēr viņa cīņu biedri ieņēma jaunas pozīcijas. Augsto apbalvojumu saņēma 1922. gadā. Miris 1979. gadā.J. Balodis ir dzimis 1896. gadā Cirgaļu pagastā. 1919. gadā viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, piedalījās Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, kā arī kaujās Latgalē un Zemgalē. Lāčplēša Kara ordenis viņam piešķirts par varonīgu izlūkgājienu Lubānas muižā. J. Balodis krita kaujā pret bermontiešiem 1919. gada novembrī pie Salgales.Arī P. Briedis ir dzimis Cirgaļu pagastā 1892. gadā. Karojot Latvijas armijā, P. Briedis 1919. gada 31. maijā kopā ar brīvprātīgo grupu vairākas stundas stiprā pretinieku apšaudē sargāja tiltu pār Aivieksti un izklīdināja ienaidnieku kājniekus. 1920. gadā viņu apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Miris 1975. gadā.P. Melzups dzimis 1895. gadā Aumeisteru pagastā. Latvijas armijā ir cīnījies pret lieliniekiem. 1919. gada aprīlī P. Melzups tiešā ienaidnieka ugunī koriģēja lielgabalu uguni pie Melnupes tilta, ar to sekmēdams lielinieku uzbrukuma atsišanu. Par parādīto varonību apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni 1922. gadā. Miris 1960. gadā.Uz svinīgo brīdi bija ieradies arī F. Alkšņa dēls Uldis un krustdēls Rainers Sproģis ar dzīvesbiedri Fainu. “Es ar vīru dzīvoju Aumeisteros un bieži ierodamies pie Friča kapa. Esmu ļoti gandarīta, ka novada pašvaldība ir nolēmusi pie visu ordeņa kavalieru kapavietām uzlikt piemiņas plāksnes. Tas nozīmē, ka šajā pusē to vārdi, kas izcīnīja mums brīvību, nav aizmirsti,” saka F. Sproģe. K. V. Purgaļa dēls Viesturs izteica pateicību muzeja kolektīvam par rūpēšanos, lai varoņu vārdi netiktu aizmirsti, un apsolīja muzejam nodot visus fotomateriālus par tēvu.
