Nebiju plānojusi skatīties “Latvijas lepnuma 2012” ceremoniju, taču redzēju. Un labi, ka tā, jo redzētais deva pārliecību, ka viss nav tik slikti, kā reizēm šķiet, jo apkārt ir brīnišķīgi, apbrīnojami cilvēki. Īpaši aizkustināja divas nominācijas – “Novadnieks” un “Sargeņģeļi”. Acīs sariesās asaras, kad uzņēmējs Andris Ramoliņš stāstīja par piedzīvoto skolas gados. Būdams lauku zēns, aizgāja mācīties uz prestižu skolu Rīgā. Pilsētnieki pasmīnēja, ka viņš visu gadu staigāja vienos apavos. Tagad viņš vada mežsaimniecības uzņēmumu, apavus varētu mainīt katru mēnesi vai nedēļu, taču viņš ziedo bērniem, kas ir kā investīcija labākas sabiedrības veidošanā. Smārdes pamatskolas skolēniem viņš ziedo jauna apģērba iegādei, bet pašai izglītības iestādei – jauna inventāra iegādei. Viņš cer, ka vismaz daži no bērniem, kam palīdzējis tagad, nākotnē darīs to pašu – sniegs palīdzīgu roku, neprasot, kas man par to būs. Savukārt desmit sargeņģeļi jeb rallija skatītāji, kuri vasarā notikušajā rallijsprintā “Gulbis 2012” uzdāvināja otro dzimšanas dienu diviem igauņu braucējiem, jo nedomāja par sevi, bet metās glābt avarējušo ekipāžu. Lai šajā gadā katram no jums līdzās ir savs sargeņģelis, lai netrūkst drosmes rīkoties, nezūd ticība saviem spēkiem un sapņiem! “Latvijas lepnums” atgādina, ka nekas dzīvē nav svarīgāks par otru cilvēku un beznosacījuma mīlestību pret apkārt esošo. Lai izdodas!
