Nav nekāds noslēpums, ka latvieši ir radoša un muzikāla tauta. Valcēnietis Kārlis Vilnis to apliecināja jau 2007. gadā muzicējot vietējā vidusskolnieku rokgrupā “360V”. Jau septiņus gadus Kārlis kopā ar ģimeni mitinās Anglijas pilsētā Redingā, bet viņa vēlme nodarboties ar mūzikas lietām joprojām nav noplakusi.
Inga Karpova
To apliecina tīmekļa vietnē www.youtube.com ievietotās dziesmas, kas ieguvušas popularitāti. Šogad janvāra vidū ievietoto kompozīciju “Not for Ordinary Love” noklausījušies vairāk nekā 33 tūkstoši interneta vietnes apmeklētāju. Arī Kārļa radītā un iedziedātā kompozīcija “Saulīt leca agru agru” savākusi gandrīz vienu tūkstoti skatījumu.
Ir iespējams sasniegt savu mērķi
Ar Kārli sarunājamies aizvadītās ceturtdienas vakarpusē, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju radītās iespējas. Pēc darba (viņš strādā par autokāra vadītāju) paveicot mājas darbus Kārlis pazūd savā ierakstu studijā. Datora ekrānā redzu visnotaļ nopietnu studijas aprīkojumu. Atzīšos, daudz gan neko no tā nesaprotu, taču skaidrs ir viens, bijušais valcēnietis nav atmetis ar roku muzicēšanai arī ārzemēs. Jautāju, kāpēc ir svarīgi, lai tautieši noklausītos viņa radītās dziesmas un atzīmētu, ka tās patīk, Kārlis vaļsirdīgi atzīstas, ka pats bijis izbrīnījies, redzot, ka tik īsā laikā viņa angliskā kompozīcija savākusi tik daudz “patīk”. Cik viņš zinot, neviens latviešu komponista darbs šajā populārajā interneta vietnē nav savācis tik daudz skatījumu. Bijušais valcēnietis atzīstas, ka viņam kā dziesmu autoram no tā praktiski nav nekāda labuma. Taču Kārlim ir svarīgi pierādīt sev un citiem, ka, noticot sev, ir iespējams sasniegt savu mērķi.
Tas liek Kārlim vēl vairāk sava brīvā laika veltīt mūzikas lietām un neļaut sev atslābt. Viņš atzīstas, ka nemaz nav tik viegli, atrautam no īstajām mājām un tuviniekiem, nodoties savam sirds darbam – muzicēšanai, turklāt vienatnē. Anglijā darboties kopā ar grupu īrētās telpās ir ļoti dārgs prieks, tāpēc Kārlis to dara viens.
Iedvesmas avots –
latviešu tautasdziesmas
Pieminot Valkas periodu, Kārlis atceras, kā viņš ar grupas puišiem mēģinājis jeb trokšņojis, kā tolaik uzskatīja visi mājinieki, neapkurinātā garāžā.
Aizbraucot uz Angliju, Kārlim vajadzējis iemācīties muzicēt vienam. To viņš darījis veselus piecus gadus, bet pēc tam pamazām uzradās paziņas un draugi, kas vēlējās apgūt latviešu puiša prasmes mūzikas programmēšanā. Sākums bija elektroniskās skaņas programmas iegāde, un pēc tam atlika vien pašam rīkoties. Kārlis sapņo, ka, iespējams, kādreiz viņam paveiksies un kāda ierakstu kompānija viņam piedāvās noslēgt līgumu.
Kārlis regulāri seko pasaules jaunumiem populārās mūzikas jomā un pats mēģina “rušināties” šajā lauciņā. Kārlis atklāj, ka mūzikā lielākais iedvesmas avots ir latviešu tautasdziesmas un jebkāda veida elektroniskā mūzika. Dzīvojot Anglijā, Kārlis novērojis, ka vairums paziņu zina, kā viņš pavada brīvo laiku, bet to vienkārši ignorē. Ja vien pats Kārlis neuzliek anglim austiņas, kurā skan viņa radītā mūzika, tad angļi neizrādīs nekādu interesi. Latvieši gan vienmēr painteresēsies, kas jauns, un izrādīs neviltotu interesi. Kārlim, dzīvojot ārpus Latvijas, pietrūkst tautiešu atbalsta.
