Ar smiltenieti Gati Brenci (36 gadi) satiekamies neilgi pēc Eiropas čempionāta kokgāzējiem, kas šogad norisinājās Beļģijā. Latvijas komanda, kuras sastāvā ir G. Brencis, Anatolijs Seļivanovs un Edmunds Krišāns, kopvērtējumā izcīnīja 2. vietu, bet individuālajā distancē otrs labākais atzarošanā bija tieši Gatis.Par smiltenieša panākumiem labi zina tikai viņa tuvākie cilvēki, draugi un ar meža nozari saistītie cilvēki, jo informācija par Latvijas profesionālo kokgāzēju sportiskajām aktivitātēm ir skopa. Tāpēc daudzi Gati labāk zina kā hokeja komandas “Skorpions” uzbrucēju Vidzemes atklātajā čempionātā. Viņš kopā ar “Skorpiona” spēlētājiem visbiežāk cīņas karstumā izcēlās ar bravūru un par sevi radīja “karstā” tipa vīrieša priekšstatu, kas, izrādās, ir maldīgs. Patiesībā Gatis ir dabas mīlis, kurš pat zvēriņam pāri nenodarīs. Vaicājam viņam pašam, kas kopīgs abām vājībām – hokejam un meža lietām – un kā tās ir savienojamas.Mežs – dzīves aicinājumsPirms vairāk nekā 18 gadiem Gatis sāka strādāt Mežoles mežniecībā, kur viņa darba pienākumos ietilpa čiekuru lasīšana, eglīšu stādīšana un ravēšana, kā arī nācās sēdēt tornī. Ieguvis motorzāģa vadītāja apliecību, viņš darbu turpināja “Smiltenes MRS” par zāģētāju. Tolaik Gatis sāka apjaust, ka meža nozare ir viņa aicinājums. Pēc divdesmit mežā pavadītiem darba gadiem, viņš par Latvijas lielo bagātību – mežu – zina gandrīz visu. Gandarījumu visvairāk sniedz apziņa, ka aiz viņa paliek kāds sakopts stūrītis Latvijā un tūkstošiem iestādīti koki. Viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijā meži nemitīgi tiek izcirsti. “Ja mežu cērt, tad to arī atjauno, un katru gadu nocirsto koku vietā iestāda daudz jaunu kociņu. Cilvēkiem jāsaprot, ka mežs nevar augt mūžīgi, jo simtgadīgi koki vairs nav kvalitatīvi. Tos vislabāk nocirst 80 vai 90 gadu vecumā, bet vietā iestādīt jaunus un atēnot. Pēc desmit gadiem jau būs jaunaudzīte, ko atstāt saviem bērniem un mazbērniem,” pārliecinājies Gatis. Smiltenes novada iedzīvotāji var lepoties ar bagātīgiem un skaistiem mežiem. Vienīgais, ko vīrietis nespēj pārdzīvot un saprast, ir tas, ka cilvēki atļaujas mežā izgāzt sadzīves atkritumus.Sāk ar uzņēmumu mačiemTieši “Smiltenes MRS” Gatis uzzināja par kokgāzēju mačiem. Tolaik tie bija populāri starp MRS visā Latvijā, un Smiltenes pusē bija vairāki spēcīgi kokgāzēji. Šobrīd palicis vien Gatis un Gvido Ķepītis. Lai kļūtu par labu kokgāzēju, esot jāpiemīt talantam un jābūt lielai pacietībai. “Pacietības un gribasspēka jaunajiem pietrūkst. Tāpēc gandrīz visi, kuri iesāka šo nodarbi, ātri vien pameta. Treniņu process ir laikietilpīgs, tāpēc labi rezultāti var parādīties tikai pēc trijiem četriem gadiem. Jo sirmāka bārda, jo lielāka pieredze,” stāsta viens no profesionālākajiem kokgāzējiem.Viņš treniņu procesam velta daudz sava laika un ir pateicīgs, ka, veicot meža darbus, var apvienot patīkamo ar lietderīgo. Gatis strādā brāļa uzņēmumā SIA “Kauzers”. Ķēdi maina astoņās sekundēsMežinieku mači, kas pārtapuši Latvijas, Eiropas un Pasaules līmeņa čempionātos, ir augstas klases pasākumi. Ne katrs tajos ir spējīgs konkurēt ar citiem, jo jābūt fiziski labā formā, ļoti precīzam un ātram, pats būtiskākais – visu jāprot sabalansēt. Sacensībās ir vairākas disciplīnas, kā, piemēram, koku gāšana, zarošana, ķēžu maiņa. Viena disciplīna vidēji ilgst no 10 līdz 30 sekundēm. Mežinieku, arī Gata, meistarība pēdējo desmit gadu laikā ir krietni palielinājusies. Ja 90. gadu beigās zāģim ķēdi vīrieši varēja nomainīt 16 – 17 sekundēs, tad tagad ātrākie to dara 6 – 8. Arī zarošanu veic vismaz desmit sekundes ātrāk nekā agrāk. Gata stiprā puse ir koku gāšana un zarošana, savukārt ārzemnieki vairāk specializējas uz nodarbībām, ko apgūst poligonos.Gatis atzīst, ka sportiskās aktivitātes kokgāzējiem nav lēts prieks, jo ekipējums vien izmaksā aptuveni tūkstoš latus. Taču viņš sevi mierina ar domu, ka citos sporta veidos ir vēl lielākas izmaksas. Latvijas labākie kokgāzēji ir pateicīgi, ka viņus atbalsta un virsotnes sasniegt palīdz VAS “Latvijas valsts meži”, “Husqvarna” un Ogres tehnikums, kas labākajiem gāzējiem atvēl poligonu treniņiem.Ne tikai tas aizraujGatis jūsmo ne tikai par mežizstrādes darbiem, bet arī par dzīvniekiem. Tiem viņš nekad nevarētu nodarīt pāri, tāpēc sevi nespēj iedomāties kā mednieku. Mežā gadījušies amizanti un arī aizkustinoši notikumi. Vēl no “Smiltenes MRS” laikiem Gatis atceras, kā, bēgot no meža cūku ģimenes, uzrāpies kokā. “Kad mežā cūkām ir mazie, viņas iet kā vilcenes, savā ceļā neko neredzot,” viņš piebilst. Vēl bija gadījums, kad liela auguma alnis nostājies Gatim tieši aiz muguras. Tad pārņēma nedaudz bailes. Tāpat bija ar vilku, kuru, par laimi, viņš pamanīja, sēžot mašīnā. Smiltenietim ir nācies arī palīdzēt alņu mazulim, kurš bija ieklīdis cirsmā un saviem spēkiem ārā netika.Ir jābūt fanātamUz jautājumu, kas kopīgs meža lietām ar hokeju, vispirms atbildes vietā no Gata saņemu smaidu. “Esmu sapratis – lai būtu labi sasniegumi gan hokejā, gan koku gāšanā, ir jāpiemīt talantam un jābūt fanātam. Abām nodarbēm ir jāvelta daudz laika, apstāties nedrīkst, tad arī būs rezultāti,” teic Gatis. Ne velti viņam panākumi neizpaliek, jo Gatis zina, ko vēlas, un uz to mērķtiecīgi virzās. Savā profilā komunikāciju portālā draugiem.lv viņš to iesaka arī citiem.Smiltenietim ir paveicies, jo abas aizraušanās atbalsta un vienmēr līdzi jūt viņa mīļotā dzīvesbiedre Elīna un meita Karīna. Vairāk Elīna atbalsta aktivitātes dabā, jo hokejs izrādījies traumatiskāks. “Viņš slido tik ātri, ka nevar apstāties, tāpēc traumas neizpaliek. Vidzemes čempionāta laikā ātrajiem bija iemīta taciņa uz ledus halli. Vienmēr kādam kaut kas atgadījās,” saka Gata mīļotā. Kad darbs un hokejs nolikts malā, Gatis labprāt laiku pavada kopā ar ģimeni. Visbiežāk tie ir izbraucieni pie dabas.
PANĀKUMI
2002. gadā Pasaules čempionātā Skotijā 2. vieta precīzajā sagarumošanā2004. gadā Latvijas koku gāzēju čempionātā 1. vieta2004. gadā Pasaules čempionātā Itālijā koku gāšanā 3. vieta2009. gadā Baltkrievijas atklātajā čempionātā 3. vieta kopvērtējumā2010. gadā Lietuvas čempionātā 1. vieta precīzajā sagarumošanā2011. gadā Igaunijas čempionātā 2. vieta kopvērtējumā2011. gadā Latvijas čempionātā koku gāzējiem 3. vieta kopvērtējumā 2011. gadā Eiropas čempionātā Beļģijā 2. vieta komandu vērtējumā, 2. vieta individuālajā disciplīnā atzarošanā
