Veselības ekonomikas centra skolās veiktie pētījumi liecina, ka pagājušajā mācību gadā Latvijā 22,8 procentiem pirmklasnieku bija liekais svars. Speciālisti pētījumu veica 169 skolās un tajā piedalījās 4285 skolēni. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, aptaukošanās problēmas pirmo klašu skolēniem turpina palielināties, it īpaši meitenēm.Kā norāda mediķi, aptaukošanās radītās problēmas ir nopietnas – asinsspiediena paaugstināšanās virs normas, cukura diabēts, pubertātes traucējumi. Sekas, ko rada liekais svars, ir ne vien bērnu, bet arī visas sabiedrības veselība nākotnē. Tās ir sirds slimības, agrīns infarkts un palielināta agrīna mirstība.
Ginta Rudzīte, skolu medicīnas māsaJāierobežo dažādi ārzemju našķiMan šķiet, ka Smiltenē izglītības iestādēs skolēnu liekā svara problēmas nav tik aktuālas, tomēr tās pastāv. Klasē vidēji vienam diviem skolēniem ir lielākas vai mazākas problēmas ar svaru. Aptaukošanos galvenokārt rada mazkustīgs dzīvesveids, skolēni vairāk laika velta, darbojoties ar datoru, nevis sportojot. Iepriecinoši, ka jaunāko klašu skolēniem ir organizētās pusdienas, kas ir samērā sabalansētas. Tas pārsvarā ir labāk nekā tad, ja bērni paši izvēlas pusdienu maltīti skolas ēdnīcā. Esmu novērojusi, ja ir izvēles iespējas, tad skolēni pērk vienveidīgu, kalorijām bagātu ēdienu, labprātāk ēd frī ar kečupu, grauž čipsus vai remdē apetīti, sūkājot čupa čupus. Man nepatīk, ja skolu ēdnīcās ir pieejami našķi un saldumi, kas veicina neveselīgus ēšanas paradumus un ar laiku rada arī aptaukošanos. Nopērkot vienreiz, otrreiz un trešo reizi kārumu, bērniem veidojas pieradums, jo to garša ir krietni izteiktāka un saldāka kā veselīgam ēdienam. Turklāt iespēja iegādāties veselīgas uzkodas skolas ēdnīcā ir krietni mazākas un tās izmaksā dārgāk.Skolā mums ir vieglāk sekot līdzi, kas tiek lietots uzturā, sarežģītāk ir ārpus tās. Vecākiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība sava bērna ēdienkartei.
Elizabete Pudāne, ēdināšanas pakalpojumu specialitātes skolotāja Smiltenes tehnikumāJārunā audzināšanas un veselības mācību stundāsProblēma eksistē, jo daudziem jauniem cilvēkiem ir diezgan mazkustīgs dzīvesveids. Fiziskās aktivitātes nomainītas pret datoru. Diemžēl visbiežāk cilvēki lieto neveselīgu pārtiku ar dažādām piedevām. Jāatceras, ka ir svarīgi ievērot regulāras ēdienreizes – brokastis, otrās brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas. Labāk, lai porcijas ir nelielas, bet tad ēdiens tiek uzņemts regulāri.Viss jau sākas ģimenē, ja no mazotnes vecāki savus bērnus radina uzņemt veselīgu pārtiku, ēdienus gatavo mājās no pašu audzētiem dārzeņiem vai rūpīgi izvērtē, kādus tos iegādājas veikalā, nebūtu aptaukošanās problēmas. Daudz mazāk jaunu cilvēku sirgtu ar sirds slimībām un diabētu. Jāpiebilst, ka liela nozīme ir arī tam, kā produkti tiek audzēti.Kopumā situāciju varētu uzlabot, ja šai tēmai pastiprinātu uzmanību pievērstu audzināšanas un veselības mācību stundās. Esmu pārliecināta, ka skolēnu izvēli, iegādājoties pusdienas un uzkodas, ir iespējams ietekmēt ar izglītošanu.