Strenču novada domes deputāti apstiprinājuši saistošos noteikumus “Par Strenču novada domes 2013. gada pamatbudžetu”.
2013. gadā ieņēmumi pašvaldības pamatbudžetā ir plānoti 2 151 014 latu apmērā; izdevumi – 2 454 787 latu apmērā.
Ieņēmumi vēl palielināsies
Salīdzinot Strenču novada šā gada pamatbudžeta ieņēmumus ar 2012. gadu, tie šogad ir samazinājušies. Taču 2013. gada budžetā pakāpeniski vēl tiks iekļauti transferta ieņēmumi (valsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums), piemēram, mērķdotācija pamata un vispārējās izglītības pedagogiem, interešu izglītības pedagogiem, piecgadīgo un sešgadīgo apmācībai, kas patlaban ir plānota tikai astoņiem mēnešiem, skaidro Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
Strenču novada dome arī šogad turpinās iesākto darbu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistē, un, veicot budžeta grozījumus, ieņēmumu daļu plānots papildināt ar ES fondu līdzfinansējumu. Tas viss kopumā plānoto ieņēmumu daļu, pēc pašvaldības prognozēm, var pietuvināt orientējoši trijiem miljoniem latu jeb pērnā gada ieņēmumu rādītājiem.
Strenču novada domes pamatbudžeta ieņēmumi ir plānoti, ievērojot likumu “Par valsts budžetu 2013. gadam”. “Esam tieši atkarīgi no valdības pieņemtajiem lēmumiem līdzekļu sadalē starp valsti un pašvaldību. Pašvaldībai nav atļauts nodarboties ar uzņēmējdarbību, komercdarbību, biznesu vai kādā citā veidā pelnīt naudu,” vērtējot šā gada budžetu, uzsver J. Pētersons.
Viņš arī secina, ka minēto līdzekļu sadali valdība veic ar dažādām metodēm un instrumentiem, kuri vienmēr bijuši neviennozīmīgi, skatoties no taisnīgas sadalīšanas aspekta.
“Esmu pārliecināts, ka arī lielu daļu citu pašvaldību vadītāju, tāpat kā mani, šokē valdības plāni neattīstīt lielāko daļu valsts teritorijas. Manus vārdus apliecina tas, ka tuvākā un vidējā termiņa budžeta ietvarā līdz 2016. gadam Ekonomikas un Finanšu ministrijas dokumentos reāli, ar skaitļiem, plānots samazināt pašvaldības ieņēmumus, taču pienākumu apjoms pašvaldībām tiek palielināts. Piemēram, sākot no šā gada, vairs nesaņemam no Labklājības ministrijas dotācijas daļēja garantētā minimālā ienākuma (50 procentus) un dzīvokļa pabalstu (20 procentus) segšanai.
Garantēto minimālo ienākumu un dzīvokļa pabalstu maksās tikai pašvaldība no sava budžeta. Neskatoties uz finanšu samazinājumu, valsts deleģējusi pašvaldībai 23 dažādas funkcijas, kuras tai jāpilda. Iedzīvotājiem varbūt šķiet, ka mēs “sēžam” uz naudas, taču esam ielikti rāmjos, kuros cenšamies balansēt, un, sastādot un apstiprinot pašvaldības budžetu, atbildīgi centāmies atrast vidusceļu. Viena no budžeta prioritātēm ir nodrošināt pašvaldības iestādēm finansējumu iepriekšējā gada līmenī un kaut nedaudz dot tām iespēju domāt un darboties attīstības virzienā. Pēc reorganizācijas domes centrālās administrācijas struktūrā esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes no iedzīvotājiem, tomēr darāmā un uzlabojamā joprojām ir daudz,” atzīst J. Pētersons.
Iecerēti projekti attīstībai
Vērtējot plānotos finanšu līdzekļu ieguldījumus, Strenču novada domes priekšsēdētājs kā vienu no svarīgiem darbiem nosauc komunālās tehnikas iegādi, lai uzlabotu sniega tīrīšanu un ceļu kaisīšanu ziemas apstākļos Strenču novadā. Ir aprēķināts, ka šo pakalpojumu pirkšana pilsētu vajadzībām vien pēc aptuvenām aplēsēm izmaksā daudz vairāk.
Dažādu, arī no pašvaldības neatkarīgu apstākļu dēļ, novadā joprojām ir problēmas ar siltumapgādi Sedas pilsētā, tāpēc Strenču novada dome pieņēmusi lēmumu un iekļāvusi 2013. gada budžetā finansējumu otra apkures katla iegādei Sedas katlumājai.
Ja valdība nemainīs nosacījumus un pieņemtos lēmumus attiecībā uz ES struktūrfondu pieejamību un pielietojumu, tad Strenču novada dome šogad plāno uzsākt ūdenssaimniecības projektus Plāņu pagasta Jaunklidzī, Sedā (otro kārtu) un Strenčos (ceturto kārtu).
Tāpat ir plānots Strenčos sākt rekonstruēt tranzītielu posmā no dzelzceļa līdz krustojumam ar Slimnīcas ielu un pabeigt iesākto tranzītielas posmu, sākot no Slimnīcas ielas līdz pilsētas robežai Valkas virzienā – iekārtot tur gājēju celiņus un uzklāt asfalta pamatu jeb nobeiguma kārtu.
Vēl Strenčos ir plāni uzsākt peldvietas labiekārtošanu Gaujmalā un izveidot papildu atpūtas vietas gar Gauju, atrisināt sabiedriskās tualetes problēmu autoostas rajonā un veikt priekšdarbus tirgus laukuma attīstībai un izveidei. Šopavasar plānots pabeigt tautas interešu nama izbūvi Strenčos un pārcelt uz turieni pilsētas bibliotēku un sabiedrisko interneta pieejas punktu, kas atrodas skolā, kā arī atvēlēt un iekārtot telpas jauniešu centra vajadzībām.
Sedā turpināsies kultūras nama renovācija. Šogad pašvaldība plāno piesaistīt līdzekļus telpu atjaunošanai un “Padomju mantojuma” muzeja filiāles ierīkošanai, kā arī jau strādā pie Sedas kultūras nama aprīkojuma iegādāšanas un uzstādīšanas.
Strenču novada domei ir arī iecere piedalīties projektu konkursā un uzlabot Jērcēnmuižas izgaismošanu. Pašvaldība arī ieplānojusi finansējumu, lai sarīkotu šogad nozīmīgākos notikumus novadā – Strenču novada svētkus, Kūdras svētkus Sedā un Plostnieku svētkus, kuros, pateicoties ES piešķirtajiem līdzekļiem, šogad ar nelielām kultūras programmām uzstāsies viesi no Ungārijas, Vācijas, Čehijas.
Pašvaldība arī turpinās meklēt iespējas, kā tālāk uzlabot primārās veselības aprūpes un medicīnas pakalpojumu pieejamību.
