Dzirdēt, staigāt, elpot, redzēt… it kā tik pašsaprotami, bet starp mums ir cilvēki, kam nav iespēja sadzirdēt putnu čivināšanu, apjaust to, ko nozīmē staigāt, kaut uz mirkli ieraudzīt krāsaino pasauli un elpot brīvi.
Dzirdēt, staigāt, elpot, redzēt… it kā tik pašsaprotami, bet starp mums ir cilvēki, kam nav iespēja sadzirdēt putnu čivināšanu, apjaust to, ko nozīmē staigāt, kaut uz mirkli ieraudzīt krāsaino pasauli un elpot brīvi.
Ikdienas steigā pārāk reti apstājamies, lai apjaustu un novērtētu to, kas mums ir. Daudz biežāk mēs čīkstam un esam nīgri pat par nenozīmīgiem sīkumiem, nodarot pāri līdzcilvēkiem. Tāpēc asaras saskrēja acīs LNT un Katrīnes Pasternakas rīkotajā “Labestības dienā”, kurā mēs visi kopā palīdzējām tiem, kuriem patiesi nepieciešama palīdzība. Tikai šādā brīdī spēj apjaust, ka tas, kas sāp man, reizēm ir sīkums, arīdzan novērtēt to, ka man Dievs ir devis iespēju pilnvērtīgi dzīvot.
Apziņa, ka esi ziedojis un ka kāda maza vai liela cilvēka sejā atkal būs redzams smaids, ir lieliska, neskatoties uz to, vai tie bija daži santīmi vai desmitiem latu. “Labestības dienā” daudz jo daudz cilvēku atsaucās un nesavtīgi ziedoja, kopā saziedojot 183668,99 latus.
Zinu, ka pasauli nav iespējams izmainīt, bet attieksmi pret notiekošo gan. To derētu ielāgot visām simts galvām Saeimā, kas šajā dienā nebija nekas, salīdzinot ar latviešu tautu.
Pārliecinājos, ka “Labestības dienā” tika iepriecināti ne vien šie īpašie bērniņi, bet arī paši ziedotāji. Daudzi izteica vēlmi, ka šādas “Labestības dienas” gadā varētu būt vairākas reizes, jo ir vēlme palīdzēt citiem dzīvot, izbaudīt mirkli, nevis ļaut eksistēt.
