Lielākā daļa pilsētas māju jau ir pieslēgtas apkurei. Dažviet vēl jāsastopas ar nelielām atgaisošanas un siltuma sistēmas ieregulēšanas problēmām. Protams, nozīmīgākais ir jautājums par to, cik maksās siltuma lietotāji.
Pagājušajā nedēļā “Ziemeļlatvijā” Valkas novada domes finanšu analītiķe Geņa Spiridonova skaidroja siltuma cenas veidošanās mehānismu, uzskatot, ka domes noteiktais tarifs ir mazāks nekā pērn, bet tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji maksās mazāk. Jautājām komentāru māju apsaimniekotājam SIA “Valkas namsaimnieks” valdes priekšsēdētājam Ivo Meļķim.I. Meļķis atzīst, ka, no dzīvokļu īpašnieku un īrnieku redzes punkta raugoties, lielu izmaiņu nebūs. Visur, izņemot Merķeļa ielas un Lauktehnikas rajonu, kur siltuma piegādātāji – Valkas domes Siltumapgādes nodaļa – vēl nav sakārtojuši siltumtrasi, viss ir darba kārtībā.Saimnieko gandrīz divus gadus“Dzīvojamajās mājās esam veikuši daudz uzlabojumu, taču jāpiekrīt Valkas domes finanšu analītiķes Geņas Spiridonovas sacītajam ceturtdienas “Ziemeļlatvijā”, ka lielā mērā reālās apkures izmaksas ir atkarīgas no saimniekošanas efektivitātes, darbības vai bezdarbības. “Valkas namsaimnieks” no novada domes Siltumapgādes nodaļas māju iekšējo tīklu apkalpošanu pārņēma pērnā gada sākumā. Līdz tam par iekšējiem siltumtīkliem pilnībā atbildēja šī Siltumapgādes nodaļa. “Jāatzīst, ka, mums pārņemot māju apkalpošanu, apkures sistēma bija bēdīgā stāvoklī. Nevaram divu gadu laikā izdarīt to, kas nav paveikts daudzu gadu garumā pirms mūsu saimniekošanas sākuma. Mums pieejamie līdzekļi ir limitēti. Iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ nevaram palielināt maksu par pakalpojumiem. Aizvadīto gandrīz divu gadu laikā iekšējo siltumtīklu sakārtošanā esam ieguldījuši vairāk nekā 60 tūkstošus latu,” stāsta I. Meļķis. Vairākās mājās, jo īpaši centra rajonā, ir nomainīti siltummezgli, kas savu mūžu ir nokalpojuši. Daudzās mājās nomainīti visi ventiļi stāvvados un skalota apkures sistēma, taču darāmā vēl ļoti daudz.Labāk izskatam nekā siltumamUzņēmuma vadītājs I. Meļķis atzīst, ka ir mainījusies darbības filozofija. Siltumapgādes nodaļas galvenais uzstādījums bija veicināt māju siltināšanu, bet tagad par primāro “Valkas namsaimnieks” uzskata, ka vispirms jāpanāk, lai siltums nonāktu līdz katrai mājai, lai sistēmā viss pareizi cirkulētu. Ja tas panākts, tad katrā konkrētā gadījumā var meklēt iespējas siltumu taupīt. “Pilsētā ir mājas, kurās ir ļoti lieli siltuma zudumi. Tur nepieciešami lielāki remontdarbi par ikdienišķajiem. Ļoti ceram, ka tuvā nākotnē arī šīs mājas savedīsim kārtībā,” pauž I. Meļķis.Viņš vairākkārt saskāries ar gadījumiem, kad dzīvokļu īpašnieki labāk redz vizuāli skaisti izremontētu kāpņutelpu, nevis labi sakārtotus mājas ieejas siltummezglus, kuros iespējami lieli siltuma zudumi. Daudz siltuma tiek zaudēts nenomainīto logu dēļ, tostarp arī kāpņutelpās.Pērn visvairāk par siltumu maksāja Merķeļa ielas 13, arī Stendera ielas nama iedzīvotāji. I. Meļķis domā, ka arī šajā sezonā maksa par siltumu īpaši nemainīsies. Uzlabojumi apkures sistēmā ir veikti, taču patērētā siltuma daudzums tur būtiski var mazināt tikai ēku renovācija. Energoaudits rāda iespējas taupītDaudzām mājām kādas akcijas ietvaros ir veikts bezmaksas energoaudits. Tiesa, šī audita rezultāti nav oficiāli, taču ar termogrāfu analīze ir veikta. Arī I. Meļķim bija pārsteigums, ka vislielākie siltuma zudumi notiek caur logiem un to ailēm. Ir mājas, kurās siltums nedaudz iziet caur paneļiem, piemēram, Tālavas 5, taču tas nav salīdzināms ar zudumiem slikto logu dēļ. Vairākos namos ir siltināti māju bēniņi, un šo darbu paredzēts turpināt. Šoziem plānā ir nams Tālavas ielā 19.Ir beigušies visi iepirkumi logu piegādei vairākām mājām, un tos noteikti nomainīs. “Protams, vislielāko efektivitāti dod mājas pilnīga renovācija, ka tas notika Ausekļa ielā 46. Ir uzsākts darbs ēkā Rīgas ielā 16, un tuvākajās dienās būs atbilde no Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIIA) par renovācijas iespējām Merķeļa ielas 23. namam. Visi saskaņošanas procesi izieti, dokumentācija ir kārtībā, visi līgumi ar darbu veicējiem ir sagatavoti,” stāsta I. Meļķis. Renovācija mājai Ausekļa ielā 26 arī visa dokumentācija ir sagatavota, un līdz novembra beigām šo projektu iesniegs LIIA. Vēl Ausekļa ielas 2 un Domes bulvāra 1 ēku pārvaldnieki ir apzinājuši iedzīvotāju viedokli un lielākā daļa iedzīvotāju piekrīt šo māju renovācijai. Dokumentācijas gatavošana jau uzsākta.Divām mājām – miljons latuKredītu abu lielāko katlumāju savienošanai šoruden ņēma nevis Valkas dome, kura netika klāt vajadzīgajiem līdzekļiem, bet “Valkas namsaimnieks”, kas kļuva par glābšanas riņķi siltumtrases izbūvēšanas projektam kopumā. Tas ir 576 tūkstoši latu šai siltumtrases izbūvēšanai. Siltumenerģijas pārvades cenas pieaugums bija iemesls, kāpēc valcēnieši par karsto ūdeni maksās nedaudz dārgāk. Diemžēl šis pasākums ietekmē arī māju siltināšanas programmu, jo kredītportfeļa limits “Valkas namsaimniekam” drīz būs izsmelts. “Ņemam kredītus Rīgas 16 un Merķeļa 23 māju renovācijai. Kopumā tas būs apmēram miljons latu, jo mājai Rīgas ielā paredzēts sakārtot arī apkures un siltā ūdens sistēmu, sakārtot ventilācijas sistēmu. Merķeļa ielas namam paredzēti vēl lielāki ieguldījumi. Tur paredzēta arī logu un jumta nomaiņa,” skaidro I. Meļķis. Viņam ir bažas, ka nākamajām mājām, kuras varētu siltināt, kredītu dabūt nebūs viegli. I. Meļķis uzsver, ka uzņēmums būtu priecīgs nodarboties tikai ar ēku apsaimniekošanu, bet diemžēl nācās arī iesaistīties siltuma pārvades lietās.Siltuma vajadzētu pietiktPie šīs sezonas apkures pozitīvajiem aspektiem viņš uzskata to, ka siltuma nevajadzētu trūkt pat ļoti aukstā laikā, jo kooģenerācija stacija to saražos pietiekamā daudzumā. Piemēram, pērn siltuma trūkuma dēļ ne viena vien māja izsala un pēc tam, lai dzīvokļos atgrieztos normāla temperatūra, bija jāpatērē ļoti daudz siltuma, kas, protams, atspoguļojās rēķinos.Par pagājušajā apkures sezonā saņemto siltumu nav samaksāti 62 tūkstoši latu. Tas ir daudz. “Notiek tiesvedības, taču jāatzīst, ka lielākajai daļai parādnieku ienākumi ir mazi, bet mūsu komunālos pakalpojumus par īpaši lētiem nenosauksi, tāpēc norēķināšanās problēmas ir objektīvas. Labākais veids, kā mums palīdzēt, ir radīt pilsētā jaunas darbavietas, lai cilvēki varētu nopelnīt. Protams, to ir viegli pasacīt, taču dzīvē izdarīt nav vienkārši,” uzskata I. Meļkis.
