Vasaras izskaņā, pēc atvaļinājuma, neiroloģe un apiterapeite Maruta Solvita Naudiņa atkal sāks uzbrukumu birokrātijai, lai sertificētu apiterapiju kā ārstēšanas metodi un Latvijā to drīkstētu izmantot oficiāli.
Vasaras izskaņā, pēc atvaļinājuma, neiroloģe un apiterapeite Maruta Solvita Naudiņa atkal sāks uzbrukumu birokrātijai, lai sertificētu apiterapiju kā ārstēšanas metodi un Latvijā to drīkstētu izmantot oficiāli, līdzīgi kā tas ir daudzās pasaules valstīs. Šobrīd Latvijā ir divas sertificētas apiterapeites – daktere Naudiņa, kura ir neiroloģe “stradiņos”, un ģimenes ārste Ilona Radziņa Vecpiebalgā.
“Ja cilvēki pie manis interesējas, ir pierādīta diagnoze, es varu lietot arī apiterapijas zināšanas tās ārstēšanā, jo tādas man ir. Tikai oficiālu šilti es nevaru likt, ka šeit, lūk, konsultē apiterapeits,” skaidro M. S. Naudiņa.
Cilvēks izvēlas dabisko
Jūnija sākumā M. S. Naudiņa Itālijā piedalījās Pasaules apiterapeitu kongresā. Tur esot iegūts daudz informācijas, kas līdzēs aizstāvēt apiterapiju sertifikācijas birokrātijas džungļos.
“Bija vairāki ļoti labi referāti ar uzskatāmiem piemēriem, ko var sasniegt ar apiterapiju. Labi panākumi ir arī psoriāzes ārstēšanā, – ja gada laikā nav recidīvu, tas ir labs rādītājs,” vērtē M. S. Naudiņa, cerot arī uz dermatologu ieinteresētību. Laba sadarbība ir ar fitoterapiju, ko katrs kaut reizi dzīvē ir pats pieredzējis, dzerot zāļu tēju ar medu.
Ar izciliem panākumiem apiterapija izmantojama ķirurģijā, sevišķi strutainajā, arī neiroloģijā, dermatoloģijā, pret sirds, asinsvadu un plaušu saslimšanām, arī izkaisītās sklerozes pacientiem. Onkoloģijā ar sekmēm plaši tiek izmantoti propolisa preparāti. Bišu dzēlieniem ieteiktās vietas saskan ar akupunktūras atziņām.
M. S. Naudiņa raksturo, ka interese par apiterapiju pieaug arī ārstu aprindās – to nosaka pacientu pieprasījums. “Tā tomēr ir dabiska lieta. Pacienti jūt, ka ķīmija vairs nepalīdz un bieži sagādā papildu problēmas, veicina alerģiju.”
Jāuzmanās no alerģijas
Īstam apiterapeitam ir nepieciešama ārsta pamatizglītība. Taču mājās veiktie eksperimenti amatieru kārtā būtisku ļaunumu nespējot nodarīt. Ja vien cilvēkam nav alerģijas pret bišu indi, medu vai citiem bišu produktiem.
“Citi bitenieki mēdz teikt, ka nevar sagaidīt pavasari, kad bites modīsies un viņi varēs saņemt kārtējo indes devu. No ārstniecības viedokļa, riska nav, bet vieglprātīgi nevajadzētu rīkoties nevienā gadījumā,” pabrīdina daktere.
Ja cilvēks nezina, vai viņam ir alerģija pret bišu indi, to var pārbaudīt arī laboratoriski. Var paeksperimentēt ar biti – ļaut mazliet iedzelt, bet neatstāt uz ilgu laiku. Ja alerģija ir, tā parādīsies, indes daudzums nav izšķirošais. Ārstēšanas kursu iesāk ar vienu biti uz dažām minūtēm ik pārdienu, pamazām palielinot gan laiku, gan bišu skaitu. Japāņi esot iecienījuši intensīvu terapiju – pa 10 līdz 20 bitēm uz pusstundu, ko amatieriem nevajadzētu izmēģināt.
Pamudinājums biškopjiem
Bite var krietni vairāk, nekā dot tējkaroti medus, ko pielikt pie tējas. Un medus nav tikai līdzeklis pret saaukstēšanos: ja pēc garšas patīk griķu medus, tātad organismam pietrūkst dzelzs. Ja tā ir pietiekami, griķu medus neiet pie dūšas tā savdabīgās piegaršas dēļ.
“Bite ir unikāla. Nav neviena mājdzīvnieka, kas sevi pats nodrošinātu ar mājokli, uzturu, pats sevi ārstētu un ražotu visu, kas nepieciešams. Apiterapija ir dabiska, taču pagaidām tradicionālā medicīna pretojas, aiz tās jau stāv zāļu ražotāji, milzīgs bizness,” spriež biškopības autoritāte Andrejs Mizis.
M. S. Naudiņa apliecina, ka Latvijas biškopjiem ir visas iespējas – tik augstas prasības kā Latvijā ir reti kurā valstī. “Latvijā prasības ir augstākas nekā vidēji Eiropā, turklāt te nevienam neienāks prātā likt stropus maģistrāles malās,” ārste salīdzina.
***
uzziņai
Apiterapija – no latīņu valodas “apis”, kas nozīmē “bite”, un terapija.
Peru pieniņš
Uzlabo atmiņu, domāšanas procesus un miegu, pazemina cukura līmeni asinīs, samazina holesterīnu, pastiprina piena sekrēciju mātēm, kuras zīda bērnu. Izmanto klimaksa, neauglības un dzimumfunkciju traucējumu ārstēšanā.
Vasks
Medicīnā lieto aplikācijām perifērās nervu sistēmas slimību gadījumos, ginekoloģijā, otolaringoloģijā, dermatoloģijā, traumatoloģijā, ķirurģijā u.c. Vaska košļāšana palīdz pie mutes dobuma slimībām.
Propoliss
Antibakteriāla, pretvīrusu, pretsēnīšu, pretiekaisuma un spazmolītiska darbība. Propolisu lieto pie brūcēm, arī strutainām, herpētiskiem izsitumiem mutes dobumā, iekaisumiem. Propoliss pazemina asins recēšanu, asinsspiedienu un holesterīna daudzumu.
***
eksperti
Diez vai līdzēs
RASMA VĪTOLA, ginekoloģe
Nevarētu teikt, ka man būtu īpaša pieredze ar bišu produktiem. Savulaik jau tādas lietas vispār nemācīja. Dažreiz pacientēm, kad nelīdz tradicionālā terapija un procedūras, esmu sekmīgi izmēģinājusi propolisa tamponus. Lokāli lietojot, tiem piemīt šūnu atjaunojoša iedarbība.
Ja runā par neauglības ārstēšanu, jāteic, ka klīnikā “EGV” Voldemārs Lejiņš šādas metodes neizmanto. Šaubos, vai līdzēs kāds propoliss vai medus, ja tiešām ir jāārstē neauglība.
Labāks par antibiotikām
MĀRIS ROMĀNOVS, Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs
Kopš sensenām dienām es izmantoju propolisu. Toreiz biju jau tuvu tuberkulozei, aizbraucu uz Rīgu runāt par operāciju, bet tur teica – vispirms pamēģināsim propolisu. Sešus mēnešus katru rītu dzēru propolisu spirtā, un nekādu operāciju vairs nevajadzēja. Propoliss ir ļoti efektīvs, aizvieto antibiotikas, labi palīdz plaušu saslimšanu gadījumos.
Ja sanāk apdedzināties, kādas brūces, nosmērēju ar propolisu, labi dzīst. Smaganu stiprināšanai arī noder – paņemu kādu piciņu un lēnām izsūkāju.
Tāpat arī kaltētus ziedputekšņus ēdu katru rītu pa kārtīgai tējkarotei. Pirms vai pēc ēdienreizes – nav tik svarīgi. Bet tad, kad esi nostrādājies tā, ka ne rokas, ne kājas nevar pacelt, vajag apēst karoti kārtīga medus – uzreiz enerģija atgriežas. Visus šos produktus tā kopā lietojot, organisms nostiprinās, nevajag ne ķīmiju, ne antibiotikas. Turklāt dabisku produktu jau nevar pārdozēt – viss liekais tiek izvadīts ārā.
Šopavasar mums bija trīs stundu lekcija par apiterapiju, atveda dažādus produktu paraugus. Biškopju bija ļoti daudz, visiem bija jautājumi, laika bija par maz, bet no ārstiem – neviena. Neviens dakteris neatnāca kaut vai intereses pēc paklausīties.
Ir ļoti maz skaidrojošas informācijas, maz zinošu cilvēku, kuri varētu dot padomus. Rudenī pirms gripas laika ir doma šos ekspertus aicināt atkal – Biškopības biedrība ir ļoti atsaucīga lekciju rīkošanai. No biškopju puses atsaucība būs, jācer, ka arī dakteri ieinteresēsies.
