Valsts meža dienesta medību daļas speciālisti, apkopojot 2010./11. gada medību sezonas statistiku, vērtē, ka mednieki vēlas palielināt aļņu skaitu Latvijā un pasaudzēt stirnas, īpaši šajā bargajā ziemā.
Par šādu mednieku nostāju liecinot ne vien nomedīto dzīvnieku skaita salīdzinājums ar izsniegto medību atļauju skaitu, bet arī ikgadējās pārrunas ar mednieku pārstāvjiem, stāsta Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. “Sadzīvo” ar mežkopjiemJau vairākus gadus statistika rāda, ka reāli nomedī aptuveni 80 procentus no pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita, neslēpj J. Ozoliņš. Šajā medību sezonā izsniegtas atļaujas 3397 aļņu nomedīšanai, nav nomedīti nepilni 600. J. Ozoliņš uzskata – tas nav tāpēc, ka uzskaite būtu neprecīza un dzīvnieku medību iecirkņos nav, bet gan tādēļ, ka daudzviet mednieki lielo medījumu grib pataupīt sezonas beigām, bet tad to neizdodas atrast. Esot arī tendence nemedīt atļauto aļņu teļu, bet pagaidīt, lai tas pieaug par īstu trofeju. Par medību organizācijas trūkumiem tikšot spriests arī šopavasar, medību daļas speciālistiem tiekoties ar medniekiem. “Visumā mednieki vēlas, lai aļņu būtu vairāk, un arī no mežkopjiem pagaidām nav saņemtas sūdzības par aļņu postījumiem jaunaudzēs, tās vairāk posta brieži,” saka Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs. Katram bukam savu kazuGan mednieki, gan medību speciālisti zina, ka iepriekšējā un šī ziema ļoti grūta ir stirnām. Valsts meža dienesta Medību daļas inspektors Juris Nagainis uzsver, ka pats grūtākais mēnesis stirnām būs marts. J. Ozoliņš atzīmē, ka mednieki atbalstījuši jau decembrī pieņemto lēmumu atteikties no kolektīvajām medībām ar dzinējiem. Līdz 31. decembrim oficiāli nomedītais stirnu skaits nesasniedz pat pusi no visa pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita – 26 604. “Sliktākais ir tas, ka mednieki vairāk šāva stirnu āžus, domājot, ka, nemedījot kazas un kazlēnus, var labāk atjaunot populāciju. Tā pie kazu aplēkšanas tiek daudzi jauni buciņi, kurus citos apstākļos vecie būtu padzinuši tālāk. Rezultātā populācijas kvalitāte krītas,” norāda J. Ozoliņš. Pieredze liecinot, ka veselīgāki dzīvnieki izaug tur, kur stirnu āžu un kazu skaits ir līdzīgs.
