Komentāru vētru interneta portālā ziemellatvija.lv izraisījusi ziņa par piecu Smiltenes novada deputātu uzdevumu vietējai Izglītības pārvaldei izstrādāt dokumentu par novada izglītības iestāžu attīstību 2014. – 2018. gadam. Tik daudz viedokļu izpelnās reti kura mūsu portālā publicētā ziņa, tālab jāsecina, – tēma skārusi plašai sabiedrības daļai jutīgu problēmu. Atgādinām, ka deputāti vēlas uzlabot izglītības kvalitāti, kā arī izglītības nozares pārvaldi no pašvaldības puses, lai tā būtu optimāla, ņemot vērā sarūkošo skolēnu skaitu. Diskusijās izceļas divas galvenās tēmas: 1) cik kvalitatīvi skolēnus sagatavo mazās lauku skolas; 2) kāpēc daudzi Smiltenes novada pusaudži pēc pamatizglītības iegūšanas vidējo vispārējo izglītību neiegūst Smiltenē, bet izvēlas pārsvarā Valmieras skolas. Deputāti ir aktualizējuši problēmu, par ko jau iepriekš runājuši paši jaunieši. Taču reāli ir tā, ka kvalitatīvu, konkurētspējīgu izglītību nevar panākt tikai ar plānošanu un rīkojumiem, ja pietrūks pašas lielākās vērtības – talantīgu pedagogu, kuri ļoti labi pārzina savu mācību priekšmetu un prot to izskaidrot, kā ar karotīti ielejot skolēnu mutē. Laimīgi ir tie skolēni, kuri mācījušies pie šādiem skolotājiem, savukārt laimīgi ir tie pedagogi, kuri strādā ar apdāvinātiem, jaunām zināšanām atvērtiem audzēkņiem. Pašlaik pat augstākais A līmenis centralizētajos 12. klases eksāmenos nenozīmē to, ka, iekļuvis augstskolas budžeta grupā, students būs vienlīdz zinošs ar kursabiedriem. Atšķirība ir, un ne tikai, salīdzinot ar Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. Novadam ir jāspēcina izglītības resursi, tos, piemēram, koncentrējot, taču šis lēmums, ja tādu nāksies pieņemt, būs smags.
