Ziemeļlatvija, 1926, 10. aprīlis
Valkas pastāvīgā teātra darbība Trešos Lieldienas svētkos Valkas teātris viesojās Valkas pagasta nama zālē “Tomēnos” ar Ordona un Brandona Tomasa komēdiju “Čarļa krustmāte”. Slikta laika un ceļa dēļ izrāde nebija tā apmeklēta, kā tas būtu bijis pie citiem apstākļiem, tomēr ar gandarījumu jāatzīmē, ka valcēnieši prot cienīt teātri un neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem, sevišķi jaunatne, to apmeklē. Izrāde noritēja labi bez kādiem starpgadījumiem, kā tas parasti uz laukiem mēdz būt.
Sekojošā pēc izrādes saviesīgā vakarā teātra apmeklētāji omulīgi pavadīja laiku līdz vēlam rītam.
Ļoti lielas neērtības rada sliktā satiksme ar turieni, jo ar vilcienu var aizbraukt tikai turp, bet atpakaļ bija jāmēro garais ceļa gabals kājām, jo sliktu ceļu dēļ braukšana bija neiespējama. Tomēr laba griba visu pārvar. Cerams, ka nākošo reizi apstākļi būs labvēlīgāki.
Valkas teātris sestdien, 10. aprīlī, viesosies Igaunijas Valkas Viesīgā biedrībā ar Morisa Ordona un Brandona Tomasa komēdiju “Čarļa krustmāte”. Šī luga iz angļu studentu dzīves ar savu jautro saturu bija pulcējusi otro Lieldienu svētku izrādē “Cimzē” pilnu zāli skatītāju, kuri bija tā aizgrābti, ka bieži aiz lieliem smiekliem zālē, grūti nācās sadzirdēt tekstu. Cerams, ka arī mūsu kaimiņi nepalaidīs garām šo interesanto izrādi. Bez tam šis ir pirmais gadījums, kur pēc Latvijas tapšanas Valkas latvieši apciemo savus tautiešus Igaunijā līdzīgā kārtā, kas liek cerēt, ka tās ne visai glaimojošās attiecības, kuras vienā otrā atsevišķā gadījumā izpeldēja Igaunijas un Latvijas Valkas apdzīvojošo latviešu starpā, pamazām sāks noskaidroties.
Ar atzinību jāmin, ka tas, kas dažus gadus atpakaļ tika atraidīts, tagad atrada vislielāko pretimnākšanu kā no Igaunijas Valkā dzīvojošās latviešu sabiedrības, tā arī no Igaunijas valsts un pašvaldības iestādēm. Ceram, ka arī Latvijas Valkas iedzīvotāji izlietos šo gadījumu, lai sastaptos ar saviem tautiešiem, kā arī kaimiņiem igauņiem Igaunijas Valkā. Ar robežpolicijas laipnu pretim nākšanu izrādes apmeklētāji varēs naktī pārnākt atpakaļ no pulkst. 2-3.
Ziemeļlatvija, 1936, 11. aprīlis
Būs jauns vilcienu saraksts
15. maijā stāsies spēkā jaunais vasaras vilcienu saraksts. Uz Rīgas-Valkas līnijas saraksts paliek bez radikāliem grozījumiem. Tāpat uz citām no Valkas izejošām līnijām nav jūtamu pārmaiņu. Pagājušā nedēļā Valkas saimniecisko organizāciju pārstāvju delegācija Rīgā centās panākt no Valkas uz Rīgu atejošā vakara vilciena atiešanas laika pārcelšanu dažas stundas agrāk. Šis vilciens ir neērts tajā ziņā, ka ieiet Rīgā stipri vēlu (pl. pus 1 naktī). Lūgums tomēr noraidīts, motivējot ar to, ka minētais vilciens pakļauts starptautiskai satiksmei.
Šovasar paredzēts paātrināt kustību uz Rīga-Valka līnijas dažiem vilcieniem par 15 minūtēm.
Ziemeļlatvija, 1926, 17. aprīlis
Plūdu briesmas vairs nedraud
Š. g. 13. aprīlī Gaujā pie Strenčiem ūdens stāvoklis 7 pēdas virs normāla. Ledus apmēram 100 metru augšpus un 100 metru lejpus dzelzceļa tilta izgājis. Pārējās upēs arī stāvoklis nav bīstams un plūdu briesmas nav paredzamas. Sniega lielos mežos vēl vietām bieza kārta.
Ziemeļlatvija, 1936, 4. aprīlis
Trešdien pa Gauju aizgāja pirmie plosti
Strenčos 2. aprīlī. Vēl līdz pagājušai svētdienai nekādu sevišķu dzīvību Gaujmalā pie Strenčiem nemanīja. Cita aina turpretim bija redzama jau šīs nedēļas sākumā, kad sākās rosīga plostu siešana. Trešdien ar plostu bija tiktāl, ka varēja jau nolaist uz leju pirmos plostus. Lai gan, cik varēja spriest, tad strencēniešiem bija izredzes pirmiem šogad atklāt “navigāciju” pa Gauju, tomēr, kā izrādījās, augšgalieši bija pirmie pacentušies to izdarīt. Pirmais augšgaliešu plosts (no Oliņām) 9 plēņu liels caur Trikātas tiltu laimīgi izgāja trešdien starp pl. 13-14. Ap šo pašu laiku aizgājuši arī pirmie plosti no Strenčiem. Pavisam trešdien no Strenču krastmalas aizgājuši ap 6 plosti. Ceturtdien arī bija paredzēta ne mazāk par 4 plostu aiziešana. Tā tad plostošanas sezonu var uzskatīt par atklātu.
Koku, to starpā ap 200 plostu, pludināšana no Strenču rajona pa Gauju uz leju paredzēta līdz 15. jūnijam, kad arī notek nomāšanas termiņi koku materiālu novietošanas laukumiem. Plostu laišanai patreiz apstākļi izdevīgi. Zināmas bažas koku pludinātājiem tikai rada ātrā ūdens līmeņa krišanās Gaujā.
Ziemeļlatvija, 1926, 17. aprīlis
Intīmais stūrītis Kāds pienākums sievietei dzīvē?
Nevaru piekrist tam, ka sievietes galvenais pienākums būtu laulība un bērnu kopšana un audzināšana. Bēdīga būtu cilvēka dzīve, ja viņa vienīgais uzdevums būtu gādāt tikai par pēcnācējiem – cilvēka dzīve tad daudz neatšķirtos no mūsu četrkājaino draugu dzīves. Sievietes, tāpat kā vīrieša, uzdevums – dzīvot skaistu dzīvi, radīt paliekamas vērtības. Sieviete ar savu maigumu spējīga ierosināt vīrieti radīt tādas vērtības, kādas tas viens pats nekad nebūtu spējis. Kā pierādījums tam bezgalīgās gleznu galerejas, skulptūras, literatūra, milzīgās tagadnes un pagātnes celtnes. Tātad abiem, vienam otru papildinot, vienādi nopelni pie dzīves radīšanas. Vīrietim vajadzīgs draugs, un tāds atrodams tikai sievietē.
Sievietes pienākums dzīvē – gādāt par to, lai Ādams tiktu atpakaļ paradīzē, jo viņas dēļ tas ir no paradīzes izdzīts.
Turpmākai jautājumu iztirzāšanai tiek uzdoti sekoši jautājieni: Kāds prieks ir dzīvot? Kas ir mīlestība?
Vietējā hronika Rets viesis
Ceturtdien, 15. aprīlī, plkst. 4 pēc pusdienas Valku apmeklēja ziemeļpola ceļotāja Amundsena gaisa kuģis “Norge Nr.1”, lidodams pāri Valkai, ceļā no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo uz Ļeņingradu. Gaisa kuģis, virzienā no vakariem, lidoja ļoti zemu un skaidrajā, saulainajā dienā bija visiem ērti apskatāms. Virs igauņu Valkas Norge divas reizes apriņķoja, uzkavēdamies kādas 15 minūtes, pēc tam vēl pusriņķi apgriezdams ieņēma virzienu uz ziemeļrītiem – uz Ļeņingradu un ātri izzuda pavasara dūmakās. Skatītāju – apbrīnotāju bija salasījies uz Valkas ielām ļoti daudz, kas ar ilgām, skaisto sudrabaino gaisa putnu ar uzrakstu “Norge Nr.1”, greznotu ar varoņu zemes Norvēģijas valsts krāsām, pavadīja pretim nezināmam liktenim baigajā ziemeļpola salā un ledū. Varoņiem, kuri iet izpētīt nezināmo, briesmīgo un nepieietamo mūsu zemes lodes ziemeļu tuksnesi, raidam līdzi labākos ceļa novēlējumus un novēlam laimīgu, panākumiem vaiņagotu atgriešanos.
