Piektdien, 20. martā, Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis vērsa uzmanību uz vairākiem reģionālajai attīstībai, ekonomikai un drošībai būtiskiem jautājumiem.
Teritorijas plānojums. Domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis norādīja, ka pašreizējie teritorijas plānošanas procesi ir ļoti ilgi un sarežģīti, kas kavē dinamisku attīstību un ekonomiku. Viņš aicināja vērst uzmanību uz to, ka Valsts vides dienestam (VVD) šobrīd ir nepietiekama kapacitāte, lai efektīvi un likumā paredzētajā kārtībā risinātu šos jautājumus.
Pierobežas definīcija un atbalsts. E. Labanovskis aicināja pievērst uzmanību tam, kāds ir pierobežas definējums un ko valsts saprot ar pierobežu. Pierobeža ir daudz plašāka un tā nav tikai novadu robežās. Smiltenes novadam pilnīgi noteikti Ape un Gaujiena skaitās pierobeža, bet valsts izpratnē šobrīd īsti nē. Priekšsēdētājs norādīja, ka būtu jānosaka finansējuma piešķiršanas kritēriji – ja tiek papildus finansējums piešķirts tieši robežpašvaldībām, tas būtu tomēr jāattiecina uz visu pierobežas reģionu, jo visur ir vienāda Krievijas tuvuma ietekme.
Mājokļu kreditēšana reģionos. Runājot par mājokļiem, priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz to, ka vēl aizvien pastāv problēma kreditēšanā. Bankas, kreditējot tur, kur nestrādā tirgus, kā centrālo objektu skatās īpašuma potenciālo vērtību. Bet, ja tirgus nestrādā, tad tā īpašuma potenciālā vērtība ir neadekvāta. Ja jaunai ģimenei jāuzceļ māja, tad tās mājas izmaksas nevar būt tādas, kādas cenas ir ss.com sludinājumos līdzvērtīgai mājai. Mājas izmaksas ir tādas, cik maksā to uzcelt. Ir jāvērtē cilvēka kredītvēsture un izaugsmes potenciāls, un, no tā izejot, būtu jādod šis kreditēšanas apstiprinājums.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds un “Celma nodoklis”. Domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis, runājot par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļiem, norādīja, ka viena lieta ir naudas pārdale, bet ir arī jārod instrumenti, kā tās pašvaldības, kurām ir liela teritorija un salīdzinoši mazāk iedzīvotāju, varētu gūt papildus ienākumus. Viņa ierosinājums bija ieviest “celma nodokli” – vietās, kur notiek mežizstrāde, noteikts procents no meža izstrādāšanas nonāktu pašvaldības rīcībā. Šādas pašvaldības kā Smiltenes novads gūtu papildus nodokļu maksājumus savai attīstībai.
Pašvaldības vadība turpinās aktīvi strādāt pie šo iniciatīvu virzīšanas lēmumu pieņēmēju līmenī, lai panāktu reālus atbalsta instrumentus, kas veicinātu Smiltenes novada un visas pierobežas attīstību kopumā.
Marita Mūze, Smiltenes novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja
