Aukstajā laikā ik dienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) dodas uz izsaukumiem, kas saistīti ar bojātām apkures ierīcēm, netīrītiem dūmvadiem, kā arī ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, apsildot mājokļus. Vidēji ik gadu ugunsdzēsēji izbrauca uz 600 gadījumu, kad dūmvadā dega sodrēji. Šogad 20. janvārī sasniegts šādu negadījumu rekords – no diennaktī reģistrētajiem 30 ugunsgrēkiem 12 reizes dega sodrēji.
Pulksten 9.14 tika saņemta informācija, ka kādā dzīvojamā mājā Liepājā, Rīgas ielā, deg sodrēji. Kad notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji, dega pirts ar atklātu liesmu. Izrādījās, ka dega ēkā nepareizi ierīkotais pirts dūmvads un liesmas izplatījās pa starpstāvu pārsegumu. Kopējā degšanas platība bija 50 m2. Savukārt naktī tika saņemta informācija no Brocēniem, kur kāda Gravas ielas nama iedzīvotāji juta stipru dūmu smaku. Koka ēkas abos stāvos bija jūtama dūmu smaka. Tika konstatēts, ka ēkā dūmi izplatās no pirmā stāva dzīvokļa, jo ir bojāts dūmvads. Apkures katls tika iztīrīts no kurināmā materiāla, telpas izvēdinātas. Problēmas, kas saistītas ar apkures sistēmas drošību, nu būs jārisina aukstajā laikā.Nereti ugunsnelaimei par iemeslu kļūst pašu neuzmanība un viselementārākā ugunsdrošības noteikumu neievērošana. Tā, piemēram, 18. janvārī Balvu novada Kubuļu pagastā kādas mājas saimniece pie krāsns kurtuves bija novietojusi malku. Kad kvēlojošas ogles bija nokritušas uz malkas, tā aizdegās. Kaut gan negadījums notika nakts laikā, saimniecei palaimējās, ka notiekošo ātri pamanīja, izsauca ugunsdzēsējus. Viņa pati uzsāka dzēšanu. Tas viņai arī izdevās. Ugunsdzēsējiem tikai nācās pārliecināties, vai kaut kur vēl kāda ogle nekvēlo, kas varētu izraisīt jaunu aizdegšanos. Šāds gadījums varēja beigties arī daudz traģiskāk.Ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu saistītām problēmām nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju, atrast speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas. Jau rudenī VUGD aicināja pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tagad par katru no gadījumiem VUGD informē pašvaldības ar lūgumu pārliecināties, vai ēkās, kur bijuši netīrītie dūmeņi, nedzīvo sirmgalvji vai maznodrošināti cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība, lai savestu kārtībā apkures sistēma.Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā, samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet, sliktākajā gadījumā, var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām. Saskaņā ar „Ugunsdrošības noteikumiem” apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.
