Kurš gan latvietis nav nogaršojis pēc sentēvu metodēm kūpinātu desu vai speķi, turklāt mājas apstākļos žāvētu gaļu nav beidzis vien slavēt.
Diemžēl šim nacionālajam gardumam, par kuru atzinīgi izteikušies arī daudzi ārzemnieki, draud izzušana no mūsu ēdienkartes. Eiropas Savienība ir pieņēmusi regulu par koka dūmos kūpinātas produkcijas ierobežošanu no šāgada septembra. Šī informācija ir satraukusi daudzus gaļas pārstrādātājus un arī patērētājus Latvijā.
Ne veselībai, bet konkurences mazināšanaiPēc regulas izstrādātāju uzskata, līdzšinējie gaļas un zivju kūpinājumi, kas gatavoti, izmantojot degoša alkšņa koka dūmus, ir kaitīgi veselībai. Tādēļ vajagot mainīt tehnoloģiju, lai produkcijā samazinātu pieļaujamā benzopirēna un vairāku policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas. Jaunie noteikumi paredz, ka no rudens benzopirēna normai žāvētas produkcijas kilogramā līdzšinējo piecu miligramu vietā jābūt tikai diviem miligramiem, bet benzpirēna, benzantracēna, benzfluorantēna un krizēna summai pašlaik noteikto 30 miligramu vietā vajadzēs būt 12 miligramiem.Zinot, ka vismaz Latvijā alkšņa dūmos kūpinātu gaļu cilvēki ir ēduši kopš senlaikiem un šis produkts bijis iecienīts daudzās paaudzēs, rodas neslēpts izbrīns, kopš kura laika tas kļuvis kaitīgs. Saimnieciskajai darbībai gan tas var kaitēt, jo regulā minētie nosacījumi radīs nopietnas problēmas mājražotājiem, par kuru biznesa attīstību tieši pašlaik iestājas mūsu valsts lauksaimnieki, kā arī vidēji lieliem gaļas pārstrādes uzņēmumiem.“Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kā jaunos nosacījumus vērtē gaļas kūpinātāji mūspusē. Valkas novadā lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums, kurā plašāko sortimentu veido tieši žāvējumi, ir SIA “Servilat”. Uzņēmuma ražošanas daļas vadītāja Dana Nuruļļina un valdes priekšsēdētāja Inese Semjonova uzreiz pasaka, ka nule publiskotos noteikumus vērtē negatīvi, jo, pēc viņu uzskata, tas nav tik daudz veselības aizsardzības kā konkurences jautājums. “Ja runā par dūmu ietekmi uz produkciju, tad ir gluži otrādi – alkšņa koka dūmi savā ziņā ir produkcijas konservanti, kas nodrošina ilgāku produkcijas saglabāšanos labā kvalitātē. Tā latvieši gatavojuši gaļu daudzus gadsimtus un veselībai tā nav kaitējusi. Kas attiecas uz benzopirēna daudzumu žāvējumos, tad pašlaik mūsu ražotnes kūpinājumos tas atļauto piecu miligramu vietā ir tikai 3,5 miligrami. Mums ir iegādātas arī elektriskās žāvēšanas krāsnis, tā ka jaunie noteikumi, ja tos pieņems, īpašas problēmas nesagādās,” saka D. Nuruļļina. To apliecina arī I. Semjonova, gan piebilstot, ka, mainot tehnoloģiju un izmantojot elektrību, gaļai un desām vairs nebūs gluži tikpat laba garša kā kūpinot to dūmos. “Eiropa grib panākt, lai mēs darītu, kā tur – žāvēšanai izmantotu šķidros dūmus. Tā gan tad būs gaļas ķīmiska apstrāde, un es šaubos, vai tāda tehnoloģija veselībai ir derīgāka. Patiesībā ar gaļu notiek tas pats, kas notika ar cukuru. Eiropa mums uzspiež savas prasības, lai mēs neizkonkurētu lielo valstu ražotājus, jo tur melni kūpinātu gaļu tikpat kā negatavo,” spriež I. Semjonova.
Mājražotājiem rūpals zudīsMājražotāji gan atzīst, ka viņiem regula problēmas radīs. Daudzi valcēnieši ir iecienījuši veikala “Liepa” īpašnieka Ilmāra Akmentiņa žāvētās vistiņas, taču, iespējams, šis gardums būs pieejams tikai līdz rudenim. “Man būs grūti ievērot tādas prasības, tādēļ, visticamāk, ka varēšu piedāvāt tikai ceptas un vārītas vistas. Es uzskatu, ka šie noteikumi nav izstrādāti ar godīgu nolūku,” saka I. Akmentiņš.Tik sāpīgi gaidāmās izmaiņas neuztver Igaunijā, kur arī ir iecienīti kūpinājumi. Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps informē, ka redakcija par šo jautājumu interesējusies Zemkopības ministrijā un tur atbildējuši, ka ažiotāža sacelta mākslīgi, jo gaļas pārstrādātāju žāvējumi atbilst noteiktajām normām.Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis apstiprina, ka regula ar jaunajām prasībām rudenī stāsies spēkā un tās nāksies ievērot. “Mājražotājiem šīm prasībām vajadzēs pielāgoties. Jaunās normas ir izstrādājušas Eiropas pārtikas drošības institūcijas, bet tas nozīmē, ka šīm normām ir zinātnisks pamatojums,” saka A. Zirnis.Tomēr interesanti, ka, piemēram, smēķēt ir kaitīgi, bet cigaretes pārdod. Dzert arī kaitīgi, bet alkoholu pārdod, taču ne visu žāvēto gaļu drīkstēs tirgot.
