Kā mūsdienu jaunietis raugās uz ierēdniecību un ikdienas darbu valsts pārvaldē? Viņa vērtējums visbiežāk ir ietērpts nevis klusā apbrīnā, bet drīzāk pusnopietnas ironijas formā.
Tajā pašā laikā jaunietis atklāj, ka arī augstākajā ierēdniecībā darbiniekiem viss cilvēciskais nav svešs. Par to pagājušā ceturtdienā interesenti varēja pārliecināties, Valkas novada centrālajā bibliotēkā tiekoties ar rakstnieku Guntaru Ignatu viņa pirmā romāna “Pārbaudes laiks” atvēršanas svētkos.
Pirmie darbi jau tulkotiG. Ignats ir dzimis un audzis Valmierā, kur beidzis Valmieras Pārgaujas ģimnāziju. Iespējams, arī tādēļ viņš sava pirmā apjomīgākā izdevuma atvēršanas tūri šajā laikā rīko tieši Vidzemes ziemeļdaļā, lai tās novadu cilvēki vairāk zinātu par viņa radošo darbu. Jaunais rakstnieks ar iedzīvotājiem ir ticies Valmierā un Limbažos, bet pagājušajā nedēļā viesojās Valkā.Pasākumu organizēja novada centrālā bibliotēka. Rakstnieks ieradās kopā ar muzikantu Miku Frišfeldu, kurš starp autora lasījumiem piedāvāja muzikālas starppauzes un ar ģitāras spēli centās atklāt lasītajos romāna fragmentos paustās noskaņas. Mikus iepriekš pieminētajās tūrēs ir pastāvīgs jaunā rakstnieka pavadonis. Par iemeslu tam muzikants minēja, ka ar Gundaru ir pazīstams kopš skolas gadiem. Abu mājas Valmierā šķīrusi tikai Gauja.Bibliotēkas speciāliste Līga Rozīte pirms autora uzstāšanās īsumā iepazīstināja ar viņa daiļradi. G. Ignats par savām autoritātēm literatūrā uzskata Regīnu Ezeru, Zigmundu Skujiņu un Albertu Belu. Pirmos stāstus viņš ir sarakstījis studiju laikā. Vairāki īsprozas darbi ir publicēti periodikā un interneta portālā www.satori.lv. Grāmatā ir iznācis G. Ignata stāstu krājums “Bez jakas” un jau pieminētais romāns “Pārbaudes laiks”. Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pērn Gundars Ignats tika iekļauts laikraksta “Diena” literatūras gada balvas nominantos. Viņa stāsti ir tulkoti franču, čehu, lietuviešu un armēņu valodās.Sava darba prezentācijā autors nolasīja vairākus fragmentus no romāna. Tā galvenais varonis ir jauns ierēdnis Ingars, kurš pieņemts uz pārbaudes laiku kādā no valsts ministrijām. Iespīlēts baltā kreklā ar kaklasaiti jaunais darbinieks caur ironijas prizmu it kā noraugās uz dažkārt birokrātiski tukšu darbošanos ierēdņu kabinetos, ko paši kabinetu saimnieki uzskata par ļoti svarīgu. Kā daudzos romānos, arī šajā netrūkst savstarpējo attiecību šķetināšanas un mīlestības līnijas.
Labi iepazinis pārvaldiPats rakstnieks atzīst, ka klausījis saviem rakstniecības skolotājiem un centies rakstīt tikai par to, ko pats piedzīvojis un kas labi zināms. Studiju gados stāstos vairāk aprakstīta studentu dzīve, bet darbs vairākās ministrijās un valsts iestādēs ļāvis ķerties pie romāna “Pārbaudes laiks”. Pēc G. Ignata domām, par to, ka viņš ekonomiku nomainījis pret rakstniecību, daļēji jāpateicas arī mammai, kura ir latviešu valodas un literatūras skolotāja. Vaicāts, vai ar rakstniecību vien var mūsdienās iztikt, G. Ignats atbild noliedzoši, bet atzīst, ka tas ir normāli. Arī ārzemēs daudziem rakstniekiem pamatdarbs ir citā jomā un galu galā no tā var gūt jaunu pieredzi rakstīšanai.To, ka rakstnieka grāmata valcēniešus ir ieinteresējusi, apliecināja tikšanās noslēgumā daudzu lasītāju pierakstīšanās rindā uz minēto romānu bibliotēkā.“Pasākums bija ļoti patīkams. Esmu priecīga, ka nolēmu atnākt, citādi neuzzinātu, ka ir tāds talantīgs, jauns rakstnieks,” atzīst pasākuma apmeklētāja Māra Zeltiņa.
