Politologi, sociologi un astrologi pareģo, ka Latvijai pirmais pusgads būšot ja ne pavisam drūms, tad pusdrūms noteikti. Sabiedrībā valdošās bažas šādus spriedumus baro nepārtraukti. Teiksim, noteiktus pārbaudījumus var sagādāt klimatiskās anomālijas, piemēram, negaidīts kailsals vai viesuļvētra. Bezsniega Ziemassvētki un janvāra pirmā puse pat skeptiķus pārliecinās, ka iestājusies globālā pasiltināšanās. Toties ASV vai Kanādas iedzīvotāji vairāk slieksies domāt, ka sācies jauns ledus laikmets. Cilvēki mēdz absolutizēt savu personisko pieredzi.Itin bieži gadās dzirdēt, ka tauta esot gudra, tāpēc vajagot ļaut, lai tauta tiešām vēlēšanās ievēl valsts prezidentu un pašvaldību vadītājus, ignorējot partiju intereses. Cik kuro reizi gudra tā sauktā tauta, to vērojām saistībā ar eiro ieviešanu. Vismaz divus mēnešus tautai tika skaidrots gan televīzijā un radio, gan avīzēs rakstīts, gan speciāli bukleti piesūtīti, bet vienalga savi desmit procenti no gudrās tautas neko nebija sapratuši, izskatījās kā no mucas izkāpuši.Aizvien satraucošs fakts ir tas, cik maz cilvēku vispār spējīgi saprast, kā rodas nauda un kādi ir tās ceļi. Sak, lai tikai valdība (!) maksā lielas algas, un tad dzīvosim paradīzē. Grieķi jau to mēģināja, sanāca dzīvot uz parāda, kuru nākamās divdesmit paaudzes nespēs atdot. To jau savulaik bārdainis Markss skaidroja, ka naudai pretī jābūt saražotajām precēm. Kas nestrādā un neko neražo, tam patiešām valsts spiesta maksāt dzīvības uzturēšanai, bet tā ir nauda, ko radījuši citi.Iztēlosimies absurdu situāciju. Teiksim, pie varas nāk partija, kura neizprotamā veidā divu nedēļu laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumus palielina līdz Dānijas līmenim. Kas notiktu? Puse strādājošo izvēlētos dzīvot uz sociālo pabalstu piešķīrumiem un, redzot Latvijā paradīzi, valsts iedzīvotāju skaits pusgada laikā pieaugtu līdz desmit miljoniem. Visa Pleskavas guberņa pārbazētos uz Latviju, un tad EDSO un citi diži komisāri gudrotu, vai latviešu etnosa saglabāšanai noderētu veidot rezervātus. Es ar nolūku minu absurdu piemēru, lai tie, kas sevi uzskata par gudriem, sāktu arī domāt.Labklājības celšanai ir tikai viens ceļš – strādāšana. Ir taisnība skolotājiem, mediķiem, policistiem, viņu algas ir apkaunojoši mazas. Bet mehāniska algu palielināšana var radīt tikai inflāciju, proti, cenu celšanos. Vislielākās iespējas būs tad, ja vismaz dubultosies uzņēmumu skaits, uz kurieni darbā tiks aicināti tie, kas tagad strādā ārzemēs. Cik vien iespējams importa preces veikalos jāaizstāj ar pašmāju ražojumiem – zemāku darba ražīgumu kompensējot ar transporta un loģistikas izdevumu mazināšanu. Otrs virziens ir inovatīvu preču ražošana, izmatojot Latvijas zinātnieku izgudrojumus. Valsts nedrīkst žēlot naudu zinātnes atbalstam. Tās ilūzijas, kad Raimonds Pauls Palsmanes zemniekam dāvināja zirgu, nu jau sen atmestas.Latvijai līdz šim nav paveicies tajā ziņā, ka lielu naudu pratuši apgrozīt alkatīgi ļautiņi. Un sanācis, ka galu galā maksātāja ir valsts no budžeta mazumiņa. Trīs prāvas bankas aizlaistas pa skuju taku, tad vēl “airBaltic” un “Liepājas metalurgs”. Tāpēc sevišķi jāuzmanās no lielu uzņēmumu vai banku vadoņiem, kuri sāk dibināt meitas uzņēmumus.Turpmāko gadu aktuāla problēma būs energoresursi. Ir skaidrs, ka elektrība kļūs dārgāka. Te visu noteiks gāzes un naftas cenas, kas no Latvijas vēlmēm nav atkarīgas. Tuvojamies tādam līmenim, kad alternatīvie enerģijas avoti kļūs rentabli arī bez subsīdijām, un tad ražosim gan biogāzi, gan darbināsim saules kolektorus un mazos vēja ģeneratorus. Dīvaini, bet jau trīsdesmitajos gados mans kaimiņš pats bija sametinājis vertikālās ass vēja rotoru, kas kūtī ar divdesmit govīm sūknēja ūdeni.Nevajadzētu prasīt neiespējamo no kārtējās valdības, un sieviete premjeres krēslā nav nekāds brīnums. Sieviešu loma politikā pieaug visā pasaulē, jo talantīgākie vīrieši nemaz nevēlas strādāt par pieticīgu algu, atzinības vietā saņemot zākājumus. Kas spēj, tie strādā privātbiznesā, kur algas parasti reizes piecas lielākas.Mūsu nelaime ir cita. Latvieši, kā zināms, dibina daudzas mazpartijas, jo ikviens ambiciozs neveiksminieks vēlas būt galvenais priekšnieks. Šāda tendence visā pasaulē un ne tikai politikā. Teiksim, visādi dīvaiņi dibina paši savas reliģiskās sektas, un cilvēki, kuri ļaujas sevi apmaut, atdodas visās tautās. Galu galā tas šķeļ sabiedrību, un tad sev balsis zvejo tie, kas veiklāki muldoņas.Kāds būs šis gads, tas lielā mērā atkarīgs no lielvalstu ekonomikas. Gan Vācija, gan ASV pamazām atgūst spēkus un, ja negadās kādas neparedzamas klizmas, tad varam cerēt, ka arī Latvijai izdosies veiksmīgs gads. Bet mums kaimiņos ir neprognozējams krievu lācis, kuram visu laiku savā migā par šauru. Jūtams, ka arī Ķīnas ekonomika sāk samazināt straujo izaugsmi, turpmāk lielāku vērību veltot iekšējo problēmu risināšanai. Indija aizvien ir milzīgu sociālo kontrastu zeme, bažas rada arī etniskā spriedze. Ir tāda lielvalsts kā Nigērija, kura varētu peldēt naftas dolāros, bet iekšējo konfliktu dēļ puse tautas novesta līdz pusbada dzīvei. Arī saistībā ar Mandelu pieminētā Dienvidāfrika, kas pārvarējusi aparteīdu, nav spējusi novērst ne trūkumu, ne baiso noziedzību.Naftas cenas pasaules biržās var ietekmēt tālākie notikumi Sīrijā, Irākā, Irānā, Pakistānā. Jā, pat nelielā Venecuēla var teikt savu vārdu, kur Čavesa idejiskie mantinieki rīkojas tik absurdi, ka ar armijas stobriem veikalus piespiež preces izpārdot par grašiem, un tur drīz var notikt, ka veikali vispār pārstās darboties. Ko tad darīs aplaimotā tauta?Nujā, bet gudrajai tautai visvieglāk saprast dabas katastrofu nestu postažu. Vulkāni, zemestrīces, viesuļvētras, plūdi un sausums – nav jābūt zemniekam, lai saprastu šādas nelaimes.
