Valsts kontrole noteikusi jaunās revīziju tēmas 2024. gadam

Valsts kontroles padome apstiprinājusi 13 jaunu lietderības un 3 atbilstības revīziju tēmas 2024. gadam, kuras tā uzsāks papildu likumā noteiktajām 27 finanšu revīzijām. Tāpat turpinās darbs pie 40 jau iepriekš sāktām revīzijām. Jaunajās revīzijās Valsts kontrole turpinās veltīt uzmanību cilvēkkapitāla jautājumu vērtēšanai resoros, kur pastāv ilgstoši neatrisinātas un samilzušas problēmas, kā arī pievērsīsies valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem stratēģiskās jomās un “Zaļā kursa” un klimata neitralitātes jautājumiem.

“Izstrādājot revīzijas plānus, kur tas ir iespējams un kur tas ir lietderīgi, revīziju komandas salīdzinās Latvijas un kaimiņvalstu situāciju identificētajos jautājumos un vērtēs mūsu valsts virzību uz Latvijas Nacionālā attīstības plānā (NAP2027) iezīmētajām prioritātēm. Lietderības revīzijās ir plānots vairāk vērtēt ekonomiskumu un produktivitāti, un iespēju robežās arī administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanu, sniedzot konkrētus ieteikumus revidējamām institūcijām,” norāda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Tāpat viņš norāda, ka “lielākā daļa jauno revīziju ir lietderības revīzijas, kurās vērtēs lietderības aspektus – vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts? Ja atbilstības revīzijās meklējam atbildi uz jautājumu “Vai lietas tiek darītas pareizi?”, tad lietderības revīzijās – “Vai tiek darītas pareizās lietas?””.

Ar cilvēkkapitālu saistītus jautājumus revīzijās iecerēts vērtēt tajos resoros, kuros ilgstoši pastāv šī problemātika un līdz šim nav izdevies rast risinājumus. Piem., iekšlietu resorā tiks vērtēts, kā noturēt policistus dienestā un turpināt viņus nodarbināt arī pēc atvaļināšanas no dienesta. Savukārt izglītības resorā tiks vērtēts, vai ir radīti un izpildīti visi priekšnoteikumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem kvalitatīvu un mūsdienīgu vispārējo izglītību. Plānots, ka Valsts kontrole vērtēs atlīdzības sistēmas reformas progresu valsts pārvaldē.

Savukārt valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu kontekstā Valsts kontrole veiks revīziju, lai veselības resorā vērtētu stacionārās veselības aprūpes plānošanas un organizēšanas efektivitāti. Tāpat revīzijā vērtēs VAS “Latvijas valsts meži” pārvaldīto mežu apsaimniekošanu. Vienlaikus plānots vērtēt arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu efektivitāti un to atbilstību, lai risinātu šo Latvijā aktuālo problēmu. Attiecībā par pašvaldību finansēm būtiskiem jautājumiem noteiktas divas tēmas – pašvaldību budžeta vadība, kā arī pašvaldībās ieviesto atvieglojumu un atlaižu sistēmas efektivitātes vērtēšana.

Jāizceļ vēl viens tēmu bloks – kontekstā ar Eiropas Savienības uzņemto “Zaļo kursu” un klimata neitralitātes jautājumiem. Viena revīzijas tēma paredzēta Satiksmes ministrijas rīcības vērtēšanai saistībā ar virzību uz 2030. /2050. gadā sasniedzamajiem klimatneitralitātes mērķiem transporta nozarē. Revīzijā vērtēs arī līdz šim veiktos ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā un siltumapgādes sistēmu attīstībā. Plānota arī fokusēta atbilstības revīzija par Zemkopības ministrijas rīcību, izveidojot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu.

Visas 16 jaunās revīziju tēmas, kuras uzsāks 2024. gadā (papildu 27 finanšu revīzijām un 40 jau procesā esošām revīzijām)

LIETDERĪBAS REVĪZIJU TĒMAS

1. “Vai ir radīti un izpildīti visi priekšnoteikumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem kvalitatīvu un mūsdienīgu vispārējo izglītību?”
2. “Vai ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā un siltumapgādes sistēmu attīstībā ir pārdomāti un savstarpēji saskaņoti?”
3. “Vai Satiksmes ministrija nodrošina efektīvu attīstības plānošanas dokumentos plānoto pasākumu īstenošanu, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus transporta nozarē 2030. /2050. gadā?”
4. “Ostu attīstības fonda darbības efektivitāte un līdzekļu izlietojuma lietderība.”
5. “Kā noturēt policistus dienestā un turpināt nodarbināt arī pēc atvaļināšanas no dienesta?”
6. “Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?”
7. “VAS “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošo mežu ilgtspējīga apsaimniekošana.”
8. “Vai ELFLA finansētie projekti saglabā ilgtspēju arī pēc uzraudzības perioda beigām?”
9. “Vai pašvaldībās ieviestā atvieglojumu un atlaižu sistēma ir efektīva?”
10. “Vai pašvaldības izveidotā administratīvo sodu sistēma ir efektīvs instruments iedzīvotāju interešu nodrošināšanai?”
11. “Vai Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi ir efektīvi un atbilstoši konkrētas problēmas risinājumam?”
12. “Vai mākoņpakalpojumi valsts pārvaldē tiek izmantoti drošā veidā?”
13. “Vai pašvaldības lietderīgi pārvalda nekustamos īpašumus?”

ATBILSTĪBAS REVĪZIJU TĒMAS

14. “Vai Zemkopības ministrija veicot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi ir rīkojusies tālredzīgi un ievērojot labas pārvaldības principus?”
15. “Vai budžeta vadība pašvaldībās ir nodrošināta atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu?”
16. “Atlīdzības sistēmas reformas īstenošana valsts pārvaldē.”

Revīzijas laikā tēmu nosaukums var tikt precizēts, var mainīties arī tās tvērums. Atsevišķos gadījumos klāt var nākt jaunas tēmas, piem., kā 2023. gadā revīzija Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.

Kā nosaka revīziju tēmas?

Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz revīzijas jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts kontrole risku novērtējumu veic 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.

Valsts kontroles revīzijai ir pakļauta ikviena persona, kuras rīcībā ir publiskas personas finanšu līdzekļi vai manta, kā arī personas, kuras pilda valsts vai pašvaldības iepirkumu, un kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē. Valsts kontroles revīzijai nav pakļauta Saeima.

Revīzijas darbs Valsts kontrolē ir sadalīts starp sešiem revīzijas departamentiem. Lai veiktu revīzijas, izveido revīzijas grupas. Revīzijas darbs notiek trijos posmos: plānošana, pierādījumu iegūšana un noslēgums.

Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

2023. gadā Valsts kontrole pabeidza 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu¹, 10 ir lietderības², divas atbilstības³ un viena apvienotā⁴ revīzija. Finanšu revīziju ietvaros pērn publiskoti divi starpziņojumi.

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

100 gadi KONTROLSPĒKA

2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.

Informāciju sagatavoja: Signe Znotiņa-Znota, Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja

Plašākai informācijai: Ivo Valdovskis, Valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos

1 Finanšu revīzijas Valsts kontrolei veikt nosaka likums, un tās ik gadu veic ministrijās u.c. centrālajās valsts iestādēs (bet ne pašvaldībās). Pēc revīzijām Valsts kontrole izsaka atzinumus par ministriju un iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Finanšu revīzijās izlases kārtā vērtē arī atbilstības jautājumus, lai gūtu pārliecību par finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķiem un tiesību aktiem.

2 Lietderības revīzija ir starptautiski atzīta metode, kur papildus grāmatvedības, finanšu un tiesiskuma pārbaudēm vērtē arī rezultātu sasniegšanu, kā arī sasniegto rezultātu ietekmes ekonomiskumu, produktivitāti un efektivitāti. 

3 Atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai darbības, amatpersonu rīcība, finanšu darījumi un informācija visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski vai starptautiski atzītai labajai praksei.

4 Apvienotā (atbilstības/ lietderības) revīzija ir atbilstības revīzija, kurā izvērtē arī lietderības jautājumus, vai lietderības revīzija, kurā izvērtē arī atbilstības jautājumus.