Vilnis Miezis, strādā ārpus Latvijas:- Es to laiku labi zinu. Tas bija diezgan traks periods pirms brīvas Latvijas izveidošanas. Man pašam tajā laikā vajadzēja atrasties darbā, bet visiem notikumiem sekoju līdzi, klausoties radio. Sirdī bija liels pacēlums, kas deva pārliecību, ka viss būs labi.
Ludmila Tagirova, pensionāre:- Atceros, ka toreiz jutu lielu satraukumu, jo tajā laikā strādāju rajona padomē un vairāk vai mazāk visu informāciju zināju. Arī no pašvaldības cilvēki aizbrauca uz Rīgu. Tomēr neatstāja arī drošības sajūta. Ticēju, ka savu panāksim.
Anatolijs Luss, pensionārs:- Es to laiku labi atceros. Man pašam neiznāca aizbraukt uz barikādēm, bet brālis gan, šķiet, bija. Toreiz domāju, kad būs brīva Latvija, tad beidzot būs kārtība. Taču nekas īsti no tā nav iznācis.
Aļģimants Petrovskis, pensionārs:- Es zinu, kas tajā laikā notika. No maniem tuviniekiem barikādēs neviens nebija, bet lasījām avīzes un skatījāmies televizoru. Diemžēl tagad daudzi vīlušies. Arī Valkā vēlējāmies labāku dzīvi, bet neesam sagaidījuši.
