Jaunais gads atnācis līdz ar pārmaiņām, kas skar mūs visus – Latvija ir pievienojusies eirozonai. Toties šajā gadā ir arī nemainīgas vērtības, un viena no tām ir laikraksts “Ziemeļlatvija”. Pērn decembrī aizsākām jaunu rubriku “Dodamies ciemos jeb iepazīstam avīzes abonentus”.
Šoreiz ceļš līdz “Ziemeļlatvijas” abonentei ved mūs nevis uz kādu privātmāju vai dzīvokli, bet Smiltenes novada domes iestādi SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” pansionātu. Tur kopš pagājušā gada novembra vidus dzīvo pensionāre Skaidrīte Sīmane. Lai kurp viņa dotos, blakus ir “Ziemeļlatvija”. Kā gan tas viss sākās?
Patīkams pieradumsSkaidrīte vietējo avīzi abonē aptuveni piecus gadus. Viss sākās ar dāvanu Ziemassvētkos. Pensionārei uzdāvināja “Ziemeļlatvijas” abonementu trijiem mēnešiem. Ziņas laikraksta slejās viņa lasīja cītīgi un dara to joprojām, ja vien acis nenogurst. Kad dāvanas prieks tika izsmelts, Skaidrīte saprata, ka lasīt reģionālo presi kļuvis par patīkamu pieradumu, no kā negribējās atteikties. “Tagad esmu avīzi pasūtījusi uz sešiem mēnešiem. Iztērēju pēdējos latiņus, redzēs, kā būs vēlāk. Visu laiku esmu pa Smilteni rosījusies – gan mācījos, gan daudzus gadus strādāju tepat slimnīcā ķirurģijas nodaļā, vēlāk bērnu nodaļā un arī poliklīnikā šo to padarīju. Tāpēc arī avīzē man vispirms patīk izlasīt par Smilteni. Protams, interesē arī rajona aktualitātes,” istabiņā sēžot uz gultas līdzās jaunākajiem laikraksta numuriem, stāsta pensionāre.Reizēm no laikraksta lasītājiem redakcijas darbinieki ir saņēmuši pārmetumus, ka par daudz avīzē tiek atspoguļoti sporta notikumi. Šādam apgalvojumam nepiekrīt Skaidrīte. Viņa ar interesi lasa sporta ziņas, jo īpaši, ja rakstīts par futbolu. “Man ir pazīstami jaunieši, kuri spēlē futbolu. Tāpat pēc notikumiem meklēju, vai avīzē nebūs viņu vārdi. Var, var atrast pazīstamu cilvēku vārdus,” smaidot saka abonente.
Smiltenē notiek uz labuTomēr priekšroku pensionāre dod kultūras un izklaides ziņām. Interesanti esot uzzināt par notiekošajiem pasākumiem un nākotnes iecerēm. Lasot “Ziemeļlatviju”, viņai izveidojies savs priekšstats par Smilteni. “Šķiet, pilsētā viss notiek uz labu, tā attīstās. Smiltene ir skaista un sakopta, tajā notiek ļoti daudz. Svētku laikā lasīju par sarīkojumiem, avīzē arī meklējām un atradām rakstiņus par mums, kad Ziemassvētku laikā ciemos nāca bērni un ārstējošie suņi,” stāsta pensionāre.Viņai gribas ticēt, ka arī Latvijai kopumā šajā gadā klāsies labi. Tomēr, kad runa ir par pašu, Skaidrīte mazliet saskumst.
Rūpējas labi, bet pietrūkst mājasGandrīz divus mēnešus viņa dzīvo kopā ar istabas biedreni pansionāta gaišā, plašā un izremontētā istabiņā, kur abām ir gan radio, gan televizors, gan jaunākā lasāmviela. “Par mums šeit labi rūpējas, iemītnieki savā starpā satiek, varam iet pastaigāties,” piebilst Skaidrīte.Un tomēr 88 gadu vecumā nav viegli pierast pie jauniem dzīves apstākļiem, lai arī cik tie labi būtu. Pietrūkst māju sajūtas.“Ziemeļlatvija” saka paldies ikvienam savam abonentam un lasītājam un šajā gadā novēl, lai katram no jums būtu aizvien mazāk brīžu, kad jāsaka – man pietrūkst. Atgādinām arī, ka par laikraksta abonentu var kļūt pavisam vienkārši. Ērtāk un izdevīgāk būs tad, ja abonēsiet “Ziemeļlatvijas” redakcijā Valkā, Rīgas ielā 25, vai Smiltenē, Kalna ielā 8. Pie mums avīzi pasūtināt februārim var līdz pat mēneša beigām.
