Launkalnes pagasta Silvas iedzīvotājs Guntis Sebris ar bažām gaida uzsniegam sniegu. Vīrietis līdz šim pieļāva, ka zem sniega segas var sabrukt kāda cita silvēnieša garāža un tad tās ārsiena uzgāztos virsū viņa malkas šķūnītim, kas atrodas cieši blakus.
Par to, ka šī garāža vismaz vizuāli izskatās bīstamā stāvoklī, G. Sebris decembrī informēja Launkalnes pagasta padomi, Smiltenes novada pašvaldības policiju un Smiltenes novada būvvaldi, kā arī runāja ar garāžas lietotāju.
Bail palikt bez sausas malkasJumta segums kaimiņa garāžai esot iebrucis ziemā jau pirms diviem gadiem, “Ziemeļlatvijai” stāsta G. Sebris. Tad ārsiena vēl bijusi taisna, bet pērnā ziema bija ļoti bagāta ar sniegu.“Sasniga iekšā garāžā un izspieda tās ārsienu uz mana šķūnīša pusi. Ja viņa šķūnis gāzīsies virsū, tad mana šķūņa jumtam ir cauri, taču man tur malka stāv iekšā, bet māja ir ar malkas apkuri. Kurināmais paliks zem klajas debess,” G. Sebris ir pamatīgi noraizējies.Viņš dzīvo daudzdzīvokļu mājā Silva 8, dzīvoklī, ko īrē no Launkalnes pagasta pārvaldes. Taču īre neattiecas uz saimniecības ēkām. Visus šķūnīšus un garāžas gar mežmalu cilvēki savulaik uzcēluši paši, bez projektiem un saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām, skaidro Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. Rezultātā tās visas tagad sanāk bezsaimnieka ēkas “bez papīriem”.Smiltenes novada pašvaldības policija par minēto gadījumu saņemto iesniegumu pēc piekritības nodevusi izskatīšanai Smiltenes novada būvvaldei un Launkalnes pagasta pārvaldei. Smiltenes novada būvvaldes vadītāja – būvinspektore Ingrīda Ērgle informē, ka jau sameklējusi minētās garāžas lietotāju un būvvalde uzdevusi viņam divu nedēļu laikā, sākot faktiski no šā gada 1. janvāra, sakārtot šo būvi, lai tā nav nedroša. “Ēkas lietotājs to apņēmās izdarīt,” piebilst I. Ērgle. Vakar G. Sebris informēja “Ziemeļlatviju”, ka kaimiņš jau ķēries pie garāžas sakārtošanas un iebrukušais jumts vismaz G. Sebra šķūnīša pusē ir novākts un līdz ar to arī ārsiena ir stabilāka.Būvvaldes vadītāja piebilst, ka Smiltenes novadā ir arī daudz citu šādu faktiski bezsaimnieka ēku (šķūņu un garāžu), kuras uzceltas bez projekta un bez saskaņošanas un nav reģistrētas Zemesgrāmatā. “Taču, ja rodas problēmas ar šādas ēkas ekspluatāciju, lietotājs tik un tā ir atbildīgs par būves stāvokli un tās drošību,” piebilst I. Ērgle.Viņa arī norāda, ka tad, ja dzīvojamā mājā ir malkas apkure, tad ēkas apsaimniekotājam ir jādomā par palīgēku, kurā var uzglabāt arī malku. Pārmaiņām vajag nauduLaunkalnes pagasta pārvaldnieks M. Lazdiņš gan secina, ka šajā gadījumā Silvas mežmalā, visticamāk, paliks tie paši esošie šķūņi, jo cita varianta nav.“Mēs neko nevaram cilvēkiem piedāvāt vietā bez atlīdzības, bet malku viņiem vajag kaut kur turēt. Ideāli būtu, ja visi mājas iedzīvotāji gan no īrētajiem, gan privatizētajiem dzīvokļiem vienotos nojaukt esošos šķūņus, uztaisīt kopīgu projektu un uzcelt vietā vienu jaunu saimniecības ēku, kurā katram dzīvoklim būtu savs šķūnītis. Taču šaubos, vai līdz tādam risinājumam iespējams nonākt, jo tas ir saistīts ar naudas izdevumiem,” saka M. Lazdiņš. Privāto dzīvokļu īpašniekiem tad būtu jāiegulda sava nauda, bet īrniekiem vajadzētu rēķināties ar īres maksas kāpumu vairāku gadu laikā.
