Vēl aizvadītā gada nogalē Strenču novada dome nolēma uzsākt izglītības iestāžu reorganizāciju. Tā paredz Strenču novada vidusskolas Plāņu filiāles un pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdīši” slēgšanu. Pašvaldība šādu lēmums pieņēma saistībā ar bērnu skaita samazināšanos Plāņu pagastā.
Pašlaik pirmsskolas izglītības iestādē Plāņos ir vien pieci bērni, bet vidusskolas filiāles pirmajās sešās klasēs – kopā 18 bērnu. Filiālē strādā astoņi pedagogi.
Lielākās galvassāpes – pamestā skolas ēka “Ziemeļlatvija” atgādina, ka šis nav pirmais pašvaldības mēģinājums slēgt skolu Plāņos. Līdzīga ideja bija jau 2009. gadā, kad skolu apmeklēja vien nedaudz mazāk par 40 bērniem, taču pagasta iedzīvotāju, galvenokārt skolēnu vecāku, iebildumu dēļ pašvaldībai toreiz nācās piekāpties. Savukārt 2011. gadā pašvaldība nolēma, ka Plāņu filiālē būs tikai pirmās sešas klases, bet pārējos skolēnus ar novada transportu mācīties nogādās novada vidusskolā Strenčos. Strenču novada pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons atzīst, ka patlaban situācija ar bērnu skaitu lauku skolās ir smaga visur, tādēļ pašvaldībai jāņem vērā arī tas, ka skolas uzturēšana ar tik mazu skolēnu skaitu atstāj iespaidu arī uz pārējām novada izglītības iestādēm. Pašvaldībai, uzsākot pētījumus un izdarot attiecīgos secinājumus, atklājās, ka nākamajā gadā Plāņu skolas durvis vērtu vien 13 bērnu. J. Pētersons uzskata, ja pašvaldība nesāktu strādāt pie izglītības reorganizācijas jautājuma, tad tā jau būtu domes budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka skolēni, kuri pašlaik mācās Strenčos, ir tikai ieguvēji, jo novada vidusskolā ir ne tikai mūsdienīgākā mācību bāze un līdzekļi, bet arī moderna sporta zāle, teicama bibliotēka, kā arī daudz vairāk iespēju bērniem saturīgi un interesanti pavadīt laiku ārpus mācību stundām. Savukārt Plāņos, piemēram, sporta stundas notiek vietējā tautas nama zālē. Arī par skolā strādājošajiem viņam neesot raižu, jo daudzi strādājot arī citās mācību iestādēs. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka vairums Plāņu filiālē strādājošo pedagogu uz darbu brauc no Smiltenes, arī filiāles vadītāja Guntra Dūle. Jautājot, kā viņa vērtē pašvaldības lēmumu par filiāles slēgšanu, vadītāja no komentāriem atteicās, taču atklāja, ka no astoņiem filiālē strādājošajiem pedagogiem novada vidusskolā Strenčos strādā tikai viens skolotājs.Saistībā ar Plāņu filiāles slēgšanu pašvaldībai lielākās galvassāpes sagādāšot skolas ēka, kas paliks tukša. Vēl aizvadītā gada beigās pašvaldībā ir notikušas vairākas tikšanās par turpmāko ēkas nākotni, taču diemžēl nekādas ieceres saistībā ar tās izmantošanu pašvaldībai pagaidām vēl nav. Arī Plāņu pagasta pārvaldes vadītāja Gunita Kainaize atzīst, ka pagasta iedzīvotāji satraucas ne tikai par skolas gaidāmo slēgšanu, bet arī skolas ēkas tālāko likteni. Īpaši smagi šo ziņu uztvēruši pensionāri, kurus skolas bērni ikdienā priecējuši ar savu dzīvīgumu. Daudzi iedzīvotāji ierodas pārvaldē, lai izteiktu savus priekšlikumus par salīdzinoši labās ar visām komunālajām ērtībām aprīkotās ēkas tālāko izmantošanu. Pārvaldniece cer, ka kāds uzņēmīgs iedzīvotājs te varētu atvērt kādu ražošanas cehu, piemēram, šūšanas jomā, un pagastā uz vietas rastos jaunas darba vietas. Tas atdzīvinātu Plāņus. Kas attiecas uz skolas slēgšanu. G. Kainaize uzskata, ka novada vadībai tomēr vajadzēja apsvērt vēl reizi visus par un pret un nerīkoties tikai skaitļu valodas ietekmē, bet ņemt vērā to, ka mazajos Plāņos skola ir vitāli nepieciešama, jo pieredze liecina, ka mazajos pagastos, kuros likvidē mācību iestādi, sāk pamirt arī sabiedriskā dzīve. Viņa uzsver, ka Plāņos ir ļoti senas izglītības tradīcijas. Proti, šogad novembrī bijušajai Sarkaņu skolai apritēs 150 gadu. Novada vidusskolā – skolēnu skaits stabils Savukārt Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala atgādina, ka vēsturiski Plāņos skola nav bijusi, tā uzcelta vien pirms aptuveni 20 gadiem. Direktore savulaik pati dzīvojusi netālu no Jaunklidža Plāņu pagastā un mācījusies Strenču skolā. Tā saucamajos padomju laikos Plāņos un Jaunklidzī dzīvojošie bērni izvēlējušies mācīties vai nu Strenčos, vai Trikātas pamatskolā. Daudzi visu nedēļu pavadījuši skolu internātos. Pašvaldības lēmumu par Plāņu filiāles slēgšanu viņa atbalsta, jo dēļ salīdzinoši lieliem uzturēšanās izdevumiem finansiāli cieš pārējās novada skolas. Šajā mācību gadā novada vidusskolā Strenčos zinības apgūst 281 skolēns, bet Sedas filiālē – nedaudz mazāk par 80 audzēkņiem. Direktore atklāj, ka pēdējos gados skolēnu skaits Strenčos ir stabils ar tendenci dažās klasēs skolēnu skaitam pieaugt. Arī Sedas filiāle pašvaldībai galvassāpes nesagādā. Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai novada vidusskola ir gatava uzņemt Plāņu bērnus, direktore atbild apstiprinoši, norādot, ka jau līdz šim ir notikuši kopīgi pasākumi.UZZIŅAIPašvaldības izglītības iestādes Strenču novadā:Strenču novada vidusskolastruktūrvienības: Plāņu filiāle un Sedas filiālepirmsskolas izglītības iestāde “Minkāns” struktūrvienības: Plāņos – “Sprīdīši”, Sedā – “Dzērvenīte”Strenču mūzikas skola
VIEDOKļi no www.ziemellatvija.lvSkolniece, kura mācījās Plāņos, neko neiemācījās:- Pilnīgi piekrītu. Tur pa visu skolu mācās tikai 20 cilvēku un ko viņi iemācās? Skolotājas tikai lutina viņus. Sestās klases skolniece vēl joprojām nemāk reizināšanas tabulu, bet Strenčos tajā pašā laikā apgūst jau divas reizes grūtāku vielu. Un tas par visiem 100 procentiem ir labāk. Ja tagad kāds sestklasnieks no Plāņiem aizies mācīties, piemēram, uz Rīgu? Ko viņš tur darīs? Vēlos, lai bērniem ir iespēja radoši izpausties, bet Plāņos ir tikai sporta pulciņš. Strenčos ir mūzikas skola, jaunsardze, dejošana un vēl daudz kas cits.
Skolniece:- Pilnīgs sviests, ka Plāņos neizglīto bērnus. Kāds no tiem lielajiem muldētājiem pazīst bērnus no Plāņiem, kuri ar lieliskām atzīmēm mācās Valmierā, Rīgā un citās skolās?
