Vecā gada garsJau atkal gadam beigas,Tas lēni dziest bez steigas.Vēl klusi lidinās šī gada garsStarp raķetēm tik košām,Veiksmes vēlējumiem,Starp gaidām, cerībāmUn ilgām paliekošām,Starp sirdīm laimes pielietāmUn skumjām bezgalīgām,Vairs nebūs tā, kā bija, Un nebija, kā būs,Tik laika upe krācošaAp tavām kājām plūst,Tā cauri sērām tekošaPavisam tumša kļūst,Bet arī smagie ledāji Reiz pavasarī kūst,Tā ir kā jauna saules satikšana,Jo katra nomiršana ir atkalKāda gaiša piedzimšana.
Anita Anitīna
* * * Dāvanā Vienu labu vārdu Spēka un ticības pilnu Kā egles zaru. Dāvanā Vienu baltu vārdu Goda un skaidrības pilnu Kā sveci tai egles zarā. Dāvanā Vienu siltu vārdu Gaismas un miera pilnu Kā liesmiņu tajā svecē, kas egles zarā. Dāvanā Vienu mīļu vārdu Labestības un sirsnības pilnu Kā roku, kas aizdedz sveci un egles zarā to liek.
