Ikviens, kurš ir nogaršojis Kārķu pagasta zemnieku saimniecības “Dzintari” medu, grib to baudīt vēl un vēl. Apetīti rada medus izcilā garša.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka “Dzintaros” iegūtais medus pagājušajā gadā biškopju vasaras saietā tika novērtēts kā garšīgākais visā Latvijā. “Dzintaru” dravnieks Igors Ignatjevs stāsta, ka viņa produkcija atzinību izpelnījās vēl vienā pasākumā Jelgavā – Maizes, piena un medus svētkos. Tur biškopja produkciju novērtēja kā otro garšīgāko valstī.
Vienmēr var vēlēties vairākPats biškopis uzskata, ka ievērojamākais bijis tieši kolēģu novērtējums. “Vasaras saietā piedalījās profesionāļi no visām Latvijas malām. Viņu atzinību es ļoti augsti vērtēju. 2012. gadā šajā pasākumā ieguvu otro vietu, bet pērn izdevās ierindoties pirmajā vietā. Es to uztveru kā ļoti labu mana ieguldītā darba novērtējumu,” saka I. Ignatjevs.Biškopis skaidro, ka panākumus, iespējams, nodrošināja aizpērn veiksmīgā bišu stropu ieziemošana. “Apmēram 80 procenti bišu labi pārziemoja. Tas pie pagājušās ziemas apstākļiem bija ļoti labs rādītājs, jo daudziem biškopjiem bija lielāki zaudējumi. Arī ar pagājušā gada ienesumu esmu apmierināts, kaut bitenieks, tāpat kā zemnieks, vienmēr gribēs, lai būtu vēl vairāk. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem varu teikt, kā pērn iegūta vidēji augsta medus raža,” apliecina biškopis.Lauksaimnieki nereti vēlas, lai valdība sniegtu lielāku atbalstu laukiem, tādēļ vēlos no Igora uzzināt, vai biškopības attīstībai ir dota zaļā gaisma. “Sarežģījumi ir vienmēr un visās nozarēs, bet galvenais jau ir tas, ka pašam jāstrādā. Ja būs pamatīgs darbs, neizpaliks arī rezultāti. Tomēr vēlētos, lai būtu pieejama plašāka informācija. Ja ir kaut kas vajadzīgs un kārtojami dokumenti, lai būtu skaidrs, kur vispirms jāvēršas un kas jādara, lai visu nokārtotu atbilstoši prasībām. Liela daļa biškopju ir gados veci cilvēki, un viņi neprot visu nepieciešamo atrast internetā. Valdībai vajadzētu vairāk informēt nozares darbiniekus kaut vai par iespējām dabūt finanšu līdzekļus no Eiropas. Šo to mēs zinām, bet es neesmu drošs, vai visas iespējas ir zināmas,” saka I. Ignatjevs.
Cenu nosaka lielās izmaksasViņš piebilst, ka biškopībā ir lielas izmaksas, tādēļ bez atbalsta grūti iztikt. “Dažkārt, redzot, cik maksā medus, cilvēki bitenieku salīdzina ar zeltraci, domājot, ka viņi gandrīz vai ar lāpstu smeļ zeltu. Tā tomēr nav. Lai ievērotu visus Eiropas standartus, nozarē jāiegulda daudz līdzekļu. Iekārtām jābūt no nerūsējoša metāla, bet tas dārgi maksā. Tādēļ arī cena medum ir augsta,” skaidro I. Ignatjevs.Biškopim pastāvīgi jāvadās pēc laikapstākļiem. Arī šī pagaidām siltā ziema prasa savu pieeju. “Vēl stropus neesmu pamatīgi nopakojis, jo laiks ir silts un, ja to izdarītu, bitēm stropā sakrātos mitrums. Tas nebūtu labi, jo pēkšņa sala gadījumā medus vācējas aizietu bojā,” stāsta biškopis.Valcēniešiem savu produkciju biškopis piedāvāja pilsētā rīkotajā Ziemassvētku tirdziņā. Igors cer, ka arī nākamā vasara būs ražīga un bites sanesīs daudz medus, lai atkal Latvijā izskanētu Kārķu vārds kā vieta, kur atrodams visgaršīgākais medus.
