Šis ir laiks, kad malu malās svin Ziemassvētku tuvošanos un ik nedēļu pagastu tautas namos notiek kāds svētku pasākums.
Tas nozīmē vēl to, ka gada beigas ir karstākais darba laiks kultūras darbiniekiem, kuriem šajā rosībā galvenais uzdevums ir panākt, lai zālē izrotātā eglīte, vietējo pašdarbnieku dziesmas, teātra uzvedumi un dejas radītu skatītājos prieku un svētku sajūtu.
Mazais atalgojums liek aizietTas nereti prasa vēlus vakarus un pat naktis, lai izdomātu vislabāko scenāriju pasākuma norisei. Kad zālē atskan skaļi aplausi un ovācijas, tikai retais iedomājas, kādu atdevi šie panākumi prasījuši no sarīkojuma organizatoriem un ko viņi paši par savām pūlēm ieguvuši. Taču gluži nesen tieši par to iedomāties mudināja uzzinātais, ka daudzkārt par aktivitāti un izdomu cildinātā Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” vadītāja Kristīne Ganiņa nolēmusi aiziet no darba. Plašākai sabiedrībai tas atklājās, ieraugot Valkas novada domes mājaslapā valka.lv Valkas pagasta pārvaldes aicinājumu pieteikties pretendentiem uz saieta nama vadītāja amatu. Protams, tūlīt vēlējāmies noskaidrot, kādēļ Kristīne tik labi iesākto darbu, kurā daudz kas sasniegts un paveikts, atstāj. K. Ganiņa “Ziemeļlatvijai” apstiprināja, ka pārtrauc darba attiecības un nākamā nedēļa viņai saieta nama vadītājas pienākumu izpildē ir pēdējā. “Galvenais iemesls, kādēļ aizeju, ir nelielais atalgojums. Esmu centusies strādāt, cik labi varu. Mana darba rezultāts bija redzams pasākumā “Gada balva kultūrā 2013”, kurā uzstājās vairāki vietējie kolektīvi. “Šādi pasākumi un amatierkolektīvu veidošana prasa lielu uzņēmību, bet, ja ar saņemto algu ir grūti iztikt, tas nomāc prieku par panākto. Vispār kultūras darbiniekiem pamatalga ir ļoti zema un daudzi strādā tikai entuziasma vadīti. Varētu darboties vēl ar kādu pulciņu, bet saieta nama vadīšana aizņem daudz laika un es nevaru to vairāk atraut no bērna audzināšanas. Turklāt man bija uzticēta arī sporta dzīves vadīšana pagastā, bet par šo pienākumu neko nemaksāja. Tagad kādu laiku atpūtīšos un tad domāšu, ko tālāk darīt,” saka K. Ganiņa.
Visi darbi jāveic pašāmValkas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Lapsa skaidro, ka centies visādi pierunāt Kristīni palikt, taču tas nav izdevies. “Iemesli viņas aiziešanai bija vairāki, bet galvenais, kā viņa pati apgalvoja, ir nelielā alga, kas viņai kā nama vadītājai ir 300 latu pirms nodokļu nomaksas. Žēl, ka tā noticis. Kristīne kultūras dzīvi pagastā sāka veidot no nulles, un tagad saieta namā darbojas septiņi kolektīvi. Visas citas problēmas mēs kopīgi varētu atrisināt, bet algu nosaka novada dome, un tur mēs neko nevaram iesākt,” saka J. Lapsa.Un tā, it kā gluži neviļus, veidojot tikai informāciju par notikušo faktu, atklājās nopietna problēma, kas jau labi sen sāpina daudzus kultūras darbiniekus. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Valkas novadā visi pagastu kultūras darbinieki saņem apmēram tikpat lielu algu. Mazliet vairāk nopelna tie, kuri vada pašdarbības kolektīvus. Un sāpe par atalgojumu, kas neatbilst ieguldītajam darbam, ir tikpat liela kā K. Ganiņai. Vijciema tautas nama vadītāja Vita Bērziņa apliecina, ka viņas alga ir apmēram tāda pati – ap 300 latu. “Šāda likme galīgi neatbilst mūsu darba apjomam. Citās jomās vēl pastāv kaut kāda pienākumu sadalīšana, bet mēs savos pagastos esam vienas. Es gan šuju, gan līmēju, gan griežu un veidoju un vēl ar pašdarbniekiem iestudēju priekšnesumus. Ja Vijciemā netuvotos atjaunotā tautas nama atklāšana un cilvēkus nebūtu pārņēmusi cerība, ka beidzot varēs baudīt kultūru, arī es sekotu Kristīnes paraugam. Mēs, vairākas kultūras darbinieces, vērsāmies vēl pie iepriekšējās domes vadības un lūdzām lielāku atalgojumu, bet nekas nemainījās. Atklāti sakot, dvēselē jūtamies slikti,” saka V. Bērziņa.To, ka kultūras iestāžu darbinieku atalgojums neatbilst ieguldītajam darbam, atzīst arī amatierkolektīvu vadītāji. Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” amatierteātra “Rūdis” režisore Evija Smane izsakās, ka svētkos uz skatuves notiekošais koncerts vai izrāde ir tikai darba redzamā daļa. Ceļš līdz skatuvei ir bruģēts ar negulētām naktīm, jo ne visu var pagūt izdarīt dienas laikā. Uz vienas rokas pirkstiem atalgojumā saņemtos “desmitnieciņus” var saskaitīt arī pulciņu vadītāji. Evijas izveidotais teātris ir ticis līdz skatei Vidzemes mērogā, bet viņa kā režisore saņem mēnesī 40 latus uz papīra. “Man šis darbs ir sirdslieta, tādēļ esmu priecīga par to, ko daru, bet tie darbinieki, kuri vada tautas namus, pēc manām domām, ir pelnījuši lielāku algu,” atzīst E. Smane.
Taisnojas ar līdzekļu trūkumuAptaujājot Valkas novada kultūras darbinieces, “Ziemeļlatvija” saprata, ka daļu no aizvainojuma viņās izraisījis tas, ka pašvaldība aizbildinās ar nevarēšanu palielināt atalgojumu, bet tajā pašā laikā, nevarot atbrīvoties no nevēlamiem darbiniekiem, iedibina jaunas štata vietas domē un veido jaunus amatus ar algu vairākos simtos latu. Visi to redz, kritizē, bet ietekmēt nevar. Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis gan attaisnojas ar nepareizu valdības politiku, kuras dēļ apcirpts vietējo lēmējvaru budžets. “Es ļoti labi saprotu, ka ne tikai kultūras darbiniekiem, bet arī citās pašvaldības struktūrās, piemēram, komunālo pakalpojumu jomā strādājošie, pašlaik nesaņem ieguldītajam darbam adekvātu algu. Arī mani neapmierina, ka cilvēks ar augstāko izglītību kādā kultūras vai mākslas jomā nevar saņemt savam radošajam darbam atbilstošu samaksu. Taču diemžēl es neredzu avotu, kur ņemt vairāk naudas. Pašlaik puslīdz esam tikuši galā ar budžetu un nav tādas nozares, kurai varētu noņemt daļu līdzekļu, lai tos piešķirtu kultūrai. Valdība nav atvēlējusi pašvaldībām no nodokļiem iegūt to summu, ko tās vēlējās. Pašvaldību budžets pret valsts budžetu ir stipri negatīvs, tādēļ joprojām nav parakstīta Pašvaldību savienības vienošanās ar valdību. Kas attiecas uz Kristīni Ganiņu, viņa bija izcila saieta nama vadītāja, bet, ja atrastu kādu risinājumu viņas atalgojuma palielināšanai, to vajadzētu paaugstināt arī citiem kultūras darbiniekiem, piemēram, Kārķos un Ērģemē, kur arī ir aktīva kultūras dzīve. Diemžēl mūsu rīcībā esošie līdzekļi to neļauj,” nosaka V. A. Krauklis.
Turas tikai uz entuziasmaŠis mūžīgais līdzekļu trūkums kultūrai gan var beigties ar to, ka mums vairs nevajadzēs atjaunotus tautas namus, jo nebūs, kas tajos strādās, un lauku cilvēki labu skatuves mākslu varēs baudīt vien tad, kad viņiem radīsies iespēja kolektīvi aizbraukt uz kādu izrādi vai koncertu pilsētās. Vārdos lēmējvaru līderi daudzkārt ir apliecinājuši, ka jāatdzīvina sabiedriskā rosība laukos, jo tas veicinās jauniešu palikšanu un uz ārzemēm aizbraukušo atgriešanos, taču tie ir tikai vārdi. Darbos kultūras dzīves organizētājiem atmet santīmus. Vidēji ap 300 latu mēnesī saņem arī tautas namu vadītāji Smiltenes novadā. Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis stāsta, ka neviena darbiniece viņam nav izteikusies par aiziešanu. Savukārt Strenču novada Sedas tautas nama un Jērcēnu folkloras kopas “Mežābele” vadītāja Arta Šomase atzīst, ka kultūras darbiniekiem laukos lielas izvēles nav. “Es Sedā strādāju uz pusslodzi, jo man vēl jāvada “Mežābele”, bet mājās gaida bērni, tādēļ vairāk pienākumu nevaru uzņemties. Taču algas tiešām nav lielas. Par savu darbu saņemu vidēji ap 200 latu. Tomēr kultūras darbinieki strādā, jo šo darbu lielākoties veic tie, kuriem tas patīk. Turklāt laukos jau nav darbavietu. Ja turpat jādzīvo, tad praktiski, kultūras dzīves vadītājam aizejot, citu nodarbošanos nebūtu viegli atrast. Bet problēma tā ir. Tas vien, ka tāda darbiniece kā Kristīne Ganiņa atstāj amatu, liecina, ka visā šajā sistēmā kaut kas nav kārtībā,” secina A. Šomase.Jautājums vien tāds – cik ilgi valsts kultūras dzīvei laukos ļaus ritēt uz entuziastu un, gribētos pat teikt, fanātiķu rēķina? Vai tiešām esam tik naivi, ka entuziasmu uzskatām par mūžīgu? Notikušais Lugažu muižas saieta namā rāda, ka visam ir robeža.
