Laiks mosties!
Skaties, kā bērna sejiņa gaišaPretī tev staro un priecīgi smej, Padomā, kādus pamatus ieliecViņa veiksmīgai nākotnei.Sniedz man roku un dosimiesPretī naida un varas pasaulei!Grūta būs cīņa jāizcīna,Nav vienam tas darāms,Bet kopā ir spēks.Būvēsim augstus morāles tiltus –Jābūt ticībai stiprai,Lai neuzvar grēks.Plecu pie pleca izravēsimPēdējās šaubu nezāles,Atvērsim acis un izdzēsīsimMelnos traipus no pagātnes.Mēs kā tauta lai neiznīkstam –Pacelt zobenu pret tumsu drīkstam.Laiks mosties, laiks savamGaismas ceļam posties!
(Noskatoties teātra izrādi “Ar Dievu pie zemes”)
***Katram savu Dievnamu vajag.Vienalga vai dvēseles,vai sirdsapziņas torni celt,Kur soli pa solimpretim debesīm kāptun savu zemītiSvētītiem vārdiem pielūgt.
Katram savu Dievnamu vajag.Kādu mazu ozolu iestādītVai liepu, lai sakuplo mežs.Lai pa liepziediem saldiembites saulainu medu nes.Lai sirdī atkalpriecīgas trīsas dzimst.
Katram savu Dievnamu vajag.Baltu vai dzeltenu,Lielu vai mazu.Bet vietu, kur klusējot aiziet,pārdomāt un lūgsnu debesīm sniegt,Lai vispirms pakāptos sevīUn tad…var vienalga kur kāpt!
* * * Lai dāvana ir Ne lieta, ne manta, Bet kopā būšanas prieks. Meža vidū eglīte Dzīva un zaļa Un, protams, Mirdzošs, balts sniegs. Lai blakus ir draugi Un tie, ko mīlam, Lai bērni priecīgi smej, Un naktī, Varbūt no baznīcas nākot, Mēness gaismu pār zemi lej.
